Kas Kristum mūsu labā jādara

“Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” [Jņ.1:14]

Te Sv. Jānis apkopo un piemin visu, kas Kristum mūsu labā jādara. Tā kā mums jākļūst par Dieva bērniem ar ticību Vārdam, tad Vārdam vajadzēja mums atklāties un nākt miesā, tas ir, kļūt par patiesu Cilvēku; Viņš ir mājojis mūsu vidū, tas ir, bijis starp mums, pieņēmis visus cilvēku trūkumus un vājības, jā, pats Sevi iztukšojis, atteikdamies no dievišķās godības, – kā Sv. Pāvils saka Fil.2:7-8. Tomēr, jau Viņam miesā esot, mēs esam skatījuši Viņa godību – tādu godību, kāda ir tikai pašam Tēvam. Jo Dievs to ir apstiprinājis ar vārdiem un darbiem, pat redzamā veidā, ar Svēto Garu; pār Viņu atskanējusi Tēva balss un liecība, Mt.3:17; 17:5. Tas ir visu brīnumu brīnums, ko Viņš ir darījis.

Arī Sv. Pēteris to piemin, 2.Pēt.1:16-18 ar lepnumu sacīdams: “.. mēs jums esam sludinājuši mūsu Jēzus Kristus spēku un atnākšanu .. kā tādi, kas esam kļuvuši Viņa varenības aculiecinieki. Jo toreiz, kad Dievs Tēvs Viņu, godā celdams, apskaidroja, Viņam atskanēja šāda balss no augsti cēlās godības: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man ir labs prāts.” Šo balsi mēs dzirdējām atskanam no debesīm, kad mēs līdz ar Viņu bijām uz svētā kalna.” Ar šādu godību un godu, kas atskanējis un kļuvis zināms visā pasaulē,

Vārds ir atklājies kā žēlastības un patiesības pilns, tas ir, viss, kas pie Viņa atrodams, ir labs, taisns un godīgs, – gluži kā, no otras puses, viss, kas atrodams mūsos, ir pakļauts Dieva nežēlastībai un dusmībai un nav nekas cits kā viltus un krāpšana. Tātad tikai Viņš ir patiesi labs un taisns un tikai Viņš – kā jau sacīts – spēj ar ticību mūs darīt par Dieva mīļajiem bērniem.