Kas ir reformācija un kā tā attiecas tieši uz mums?

Ja kaut ko bija nepieciešams “reformēt”, tad tas nozīmē, ka baznīcā bija notikusi kaut kāda “deformācija”. Mēģināšu šo deformāciju reducēt uz vienu lielu problēmu, ko varētu aprakstīt kā “labo darbu jeb nopelnu” problēma.

Visos laikos un visās vietās, arī mūsdienu Latvijā, cilvēks nojauš, ka reiz būs jādod norēķins kaut kā lielāka un varenāka priekšā, ka cilvēku paveiktais ļaunums tiks taisnīgi sodīts, ka katram no mums beigu beigās būs jāatbild par nodzīvoto dzīvi.

Lutera laikā un arī šodien pāvesta baznīcā ir uzskats, ka cilvēks par saviem grēkiem var gandarīt ar saviem labajiem darbiem un ja to pašam pietrūkst, tad var paņemt klāt “svēto” labos darbos. Pie tam ar labajiem darbiem pārsvarā tika saprasti nevis Dieva desmit baušļos pavēlētie darbi, kuri attiecas uz mīlestību un kalpošanu tuvākajam, bet gan baznīcas izdomātie darbi, piemēram, gavēņi, svētceļojumi, mūka kārtas pieņemšana, indulgenču pirkšana, privāto mesu pasūtīšana utt.

Šādu domāšanu labi apraksta kādas mūsdienu pop mūzikas dziesmas vārdi: “Labas meitenes dodas uz debesīm, bet sliktas — uz elli.” Tā bija un ir nopietna “deformācija”.

Pārveidojot kādu pazīstamu teicienu, Reformācija apgalvoja, ka “ar labiem darbiem ir bruģēts ceļš uz elli”. Reformācija uzsvēra to, ko apgalvo Svētie Raksti, proti, par mūsu grēkiem ir miris Jēzus Kristus. Viņš ir gandarījis par visas pasaules jaunumu. Tikai Kristus dēl varam pastāvēt Dieva tiesas priekšā. Līdz ar to, pārveidojot pieminētās dziesmas vārdus, varētu teikt: “Ticīgas Kristum meitenes dodas uz debesīm, bet neticīgas — uz elli.”