рашизм не проидёт

talyc

Bet šie zaimo visu, ko tie nesaprot, turpretim visās tais lietās, kuras tie izprot dabīgi – līdzīgi neprātīgiem dzīvniekiem, tie iet bojā. [Jūd.1:10]

я вам друг, он брат, ты сват
а чужой – тот выноват
просто он не так живёт
наш рашизм к вам идёт!

к чорту душу, церковь проч –
те не сможет нам помоч!
где…ж …кого…ж послать в перёд?
как рашизм не проидёт?

Šis sarkastiskais dzejolelis ir veltīts visiem neprātīgajiem tumsoņām, kuri grib izkarot mieru. Tā pat es vīpsnāju par tiem, kuri ar lētiem, ātrdarbīgiem ārējiem līdzekļiem cenšas atrisināt samilzušās iekšējās problēmas. Es iesmeju par nelgām, kuri akli tic saviem maldiem un ar putām uz lūpām tos aizstāv.

Sākotnēji gan es biju domājis rakstīt apceri par tēmu rašisms – mūsdienu fašisms kriev-valodīgo izpildījumā. Taču apdomājot, atmetu iecerei ar roku – kuru kristīgo gan tas varētu interesēt? Un arī laicīgajiem no tā kāda jēga? – Tie, kas tēmu saprot, šis jau tā pat ir skaidrs. Bet tajos, kas to nesaprot tas vien uzjundītu pretestību – tie to tāpat ignorētu, smietu, apstrīdētu, aizliegtu, apkarotu. Tieši tā pat kā tie paraduši cīnīties pret savu sirdsapziņu.

Tā nu augstākais, ko es te lietas labā varēju darīt ir – sāji pasmaidīt. Jo savā prātā nospriedu, ka tas iekš ko ik cilvēks tik agresīvi apsūdz citos, principā ir viņa paša lielākā problēma – proti apslēpts, neizdibināts, nepiedots grēks.