Antistresa terapija

Noklausies šo e-publikāciju

Itālijas zinātnieki ir nolēmuši pierādīt, ka piedošana nav tikai taisnīga pašā tās būtībā, bet arī veselīga. Profesors Pietro Pietrini, Pizas universitātes medicīnas skolas zinātnieks ir nolēmis pārbaudīt savu hipotēzi par to, ka piedošana ļauj pārvarēt situācijas, kuras citkārt būtu galvenais stresa avots gan mentāli, gan neirobioloģiski.

Savā pētījumā Pietrini demonstrēja situācijas, kas saistītas ar piedošanu un nepiedošanu, lai izraisītu to dalībniekiem emocijas un novērotu to izraisīto efektu smadzenēs. “Mēs vēlamies pārbaudīt, vai piedošana ir saistīta ar labāku veselību,” sacīja Pietrini.

Kā piemēru Pietrini minēja sievieti, kura nespēj piedot, ka vīrs viņu ir krāpis. “Šķiršanās izraisa stresu un var mainīt indivīda psiholoģisko un neirobioloģisko līdzsvaru. Vieglākais veids, kā izvairīties no kaitējuma ķermenim un prātam, ir piedošana,” piebilda Pietrini.

Arī ASV pētnieki ir apstiprinājuši šādus apgalvojumus. Viskonsīnas universitātes zinātnieki pētīja 36 vīriešus, kuri cieš no koronārās artērijas slimības, un viņu neatrisinātās problēmas, kas saistītas ar karu, bērnības atmiņām, saimnieciskām problēmām un darba konfliktiem. Speciālisti atklāja, ka tiem, kuri saņēma piedošanu, uzlabojās sirds apgāde ar asinīm.

Izlīgšanas tēma jau sen ir izplatīta daudzās pasaules reliģijās. Piemēram, kristieši tiek aicināti sekot Jēzus piemēram. Jūdaisms un islāms arī aicina piedot tiem, kuri radījuši sāpes. Savukārt evolūcijas eksperti piedošanu aplūko kā izdzīvošanas stratēģiju dzīvnieku starpā.

Pietrini nesaskata pretrunas starp reliģiju un zinātni, apgalvojot, ka vairākām kristiešu un ebreju tradīcijām ir zinātnisks pamats. “Līdz šim reliģijas un filozofijas ierobežotā piedošana ir kļuvusi par zinātnisko pētījumu tematu,” sacīja Pietrini.