Kam nav patiesas ticības, tam nav arī mīlestības darbu

Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā. [Gal.5:6]

“Ticība, kas darbojas mīlestībā”, tas nozīmē – nevis izdomāta vai liekulīga, bet patiesa un dzīva ticība ir tā, kas mīlestībā paveic labus darbus un ved pie tiem.

Tas nav nekas cits kā, ja sacītu: kas grib būt kristietis un nākt Kristus Valstībā, tam jābūt patiesi ticīgam cilvēkam. Kam nav patiesas ticības, tam nav arī mīlestības darbu, kas sekotu ticībai.

Tā Pāvils no abām pusēm – gan no labās, gan no kreisās – izslēdz liekuļus no Kristus Valstības.

No kreisās puses viņš izraida jūdus un Bauslības darbu darītājus, sacīdams: Kristū ne apgraizīšana, tas ir, darbi ko spēj, nedz dievkalpojums, nedz vispār kāda kārta, bet tikai ticība, bez kādas paļāvības uz darbiem.

No labās puses viņš atraida slinkos un bezdarbīgos, jo tie mēdz sacīt: ja attaisnot spēj tikai ticība, bez darbiem, tad tikai ticēsim un darīsim, ko gribam! Pāvils saka: ne tā, jūs, bezdievji! Patiesi, ir tā, ka taisnību sniedz tikai ticība, bez darbiem, taču es runāju par patiesu ticību, kura tad, kad ir atnesusi taisnību, nesnauž, bet darbojas mīlestībā.

Tā Pāvils šajā vietā attēlo visu kristīgo dzīvi, sacīdams, ka iekšēji, Dieva priekšā, tā ir ticība, savukārt ārēji, attiecībā pret tuvāko – darbi jeb mīlestība.