Kādas kļūdas labojums

Pēc tam, kad velns bija samusinājis Ievu uz grēkā krišanu, Dievs sacīja sātanam: “[Jēzus] tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī” (1.Moz.3:15). Diemžēl mākslinieks Karavadžio, kura gleznu redzam, nepareizi interpretēja šos vārdus. Tā vietā, lai atspoguļotu Jēzu, kas satriec čūskas (velna) galvu, mākslinieks nepamatoti ataino Mariju, kas sašķaida čūskas galvu. Mārtiņš Luters skaidro, ka ebreju oriģināltekstā Dievs saka: “Viņš [Jēzus] satrieks…” Tālāk Luters skaidro, ka vēstures gaitā teologi ir pieļāvuši kļūdu, vīriešu dzimtes vietniekvārdu aizstājot ar sieviešu dzimti un tādējādi kļūdaini secinot: “Viņa [Marija] satrieks…”

Kā šāda kļūda ietekmē mūsu ikdienas cīniņus ar velnu? Ja savā cīņā pret velnu mēs sekosim šajā gleznā atainotajai nepareizajai interpretācijai, tad mums var rasties kārdinājums meklēt palīdzību pie Marijas. Taču Dievs nekad nav sacījis, ka Marija būs tā, kas satrieks sātana galvu. Šī loma, kā to skaidro Sv. Jānis, pienākas Jēzum: “Lielāks ir Tas, kas jūsos [Jēzus], nekā tas, kas ir pasaulē [sātans]” (1.Jņ.4:4). Citiem vārdiem sakot, mēs taču nekad neteiktu: “Lielāka ir tā, kas manī [Marija],” jo Marija mūsos nemīt. Mūsos mīt vienīgi Jēzus (Gal.2:20).

DIEVS LIEK IZCELTIES NAIDAM STARP SAVU DĒLU UN VELNU!

Papildu ieskats Bībelē palīdzēs mums vēl skaidrāk izprast, ko īsti nozīmē mums dotais Dieva solījums.

Jau sākot ar Ēdenes dārza laikiem, visas Vecās Derības gaitā turpinājās sīva cīņa starp Jēzu un velnu. Šīs cīņas kulminācija bija brīdis, kad Jēzus no Savām asinīm slacītā krusta pasludināja Savu uzvaru pār sātanu: “Viss piepildīts!” (Jņ.19:30). Nav šaubu, ka Ādamam un Ievai Ēdenes dārzā dotais solījums tik tiešām piepildījās Golgatā. Taču Luters piebilst:

“Pat ar Viņa [Jēzus] nāvi nepietika , lai apmierinātu sātana neremdināmo ienaidu. Sātans bīstas [no Jēzus arī] pēc tam, kad Viņš tika apglabāts. Tik liels ir viņa ienaids pret Dieva Dēlu! Un nu, redzot Viņu sēžam pie Dieva labās rokas un ārpus viņa ietekmes, viņš ar pilnu sparu vēršas pret Viņa baznīcas locekļiem.”

Luters uzsver to labo prieka vēsti, ka, pat par spīti visniknākajām cīņām ar visļaunākajiem dēmoniem, “mēs varam atrasties viņu vidū, pilni drosmes un PAĻĀVĪBAS UZ DIEVA DĒLU, KURŠ SATRIEC SĀTANU.”

Patiešām, šeit redzamās gleznas autoru bija traģiski maldinājusi tā laika teologu pieļautā kļūda. Luters raksta:

“Cik apbrīnojami un cik nožēlojami, ka ar savu muļķa pakalpiņu starpniecību sātanam ir izdevies panākt, ka šī Rakstu vieta, kura tik nepārprotami runā par Dieva Dēla sniegto mierinājumu, tiek attiecināta uz Jaunavu Mariju!”

Tomēr, par spīti šai kļūdai, Luters nezaudēja savu ticību Kristus baznīcai. Dižais reformators zināja, ka, pateicoties reformācijai un Dieva vārda patiesās nozīmes atjaunošanai, Dieva žēlastība un godība Kristū turpinās spoži spīdēt arī līdz mūsu dienām! Lai slavēts ir Dievs!

PALDIES DIEVAM PAR PAREIZU BĪBELES INTERPRETĀCIJU

Luters saka:

“Pateicība Dievam, ka tagad esam atgriezušies pie patiesās šī vārda [1.Moz.3:15] nozīmes. Mēs nevēlamies laupīt Marijai tai pienākošos godu; taču mēs vēlamies novērst elkdievību, ko izraisa uzskats, ka, dzemdējot Kristu, Marija ir atņēmusi velnam viņa spēku.”

Tālāk Luters secina:

“Raksti mums māca citādi un pasludina (Rom.4:25), ka Kristus “nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti”, kā arī (Jņ.1:29): “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” Tādēļ lai vissvētākā Jaunava arvien top augsti godāta. No visām pasaules sievietēm viņai vienai pienācās šis Dieva dotais gods — kā jaunavai dzemdināt Dieva Dēlu. Taču tas nav iemesls, lai laupītu viņas Dēlam slavu, kas Viņam pienākas par mūsu glābšanu un atpestīšanu.”

Mīļais Debesu Tēvs, es pateicos Tev par reformāciju un tādiem Tava vārda kalpiem kā Mārtiņš Luters, kurš atgriezās pie Rakstu pirmsākumiem un laboja kļūdas, kuru dēļ daži Kristus vietā par mūsu starpnieku Dieva priekšā bija sākuši uzskatīt Mariju. Ļauj, ka kopā ar Sv. Pāvilu rodam iepriecinājumu Tavos vārdos: “Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem — cilvēks Kristus Jēzus, kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem” (1.Tim.2:5–6). Dārgais Tēvs, dod man ticības acis, lai es ik dienas uzlūkoju savu dārgo Pestītāju, Jēzu Kristu! Viņa pestīšanas vārdā es lūdzos. Āmen.