:: e – BAZNICA ::

Lūgšana “Mūsu Tēvs”: Svētīts lai top Tavs vārds

Mazajā katehismā Luters saka, ka mēs šajā lūgšanā lūdzam, lai Dieva vārds, kas gan ir svēts pats par sevi, būtu svēts arī mums. Tas notiek: “Kad Dieva vārdu patiesi un skaidri māca, un mēs arī, kā Dieva bērni, pēc tā dzīvojam.”

Līdzīgs ir arī Jeruzālemes Kirila skaidrojums, kas uzsver faktu, ka Dieva vārds gan pats ir svēts, neatkarīgi no mums, bet, tā kā tas tiek zaimots grēcinieku vidū, tad mēs lūdzam, lai tas kļūst svēts mūsos. Ne tāpēc, ka tas būtu nesvēts un tagad kļūtu par svētu, bet gan – lai tas kļūtu svēts mūsos un mēs darītu “svētuma cienīgas lietas”. Luters papildina šo domu, sacīdams, ka mēs arī lūdzam, lai Dievs pasargā mūs no tiem, kas māca un dzīvo citādi, tas ir, nesvēti, nepareizi, zaimojot Dieva vārdu.

Lielajā katehismā Luters uzsver šā lūguma saistību ar otro bausli – “Tev nebūs Dieva, sava Kunga vārdu nelietīgi valkāt..”. Tas notiek, kā Luters saka: “Pirmkārt, ja sludina, māca un runā Dieva vārdā to, kas ir nepareizs un maldinošs, tā ka Viņa vārdam jāizrotā un jātirgo meli. Tas ir Dieva vārdam par vislielāko kaunu un negodu, kā arī tas, ja Svēto Vārdu izmanto kā aizsegu zvērestiem, lādēšanai, buršanai utt. Otrkārt, arī ar atklāti ļaunu dzīvi un darbiem, ja tie, kas saucas kristieši un Dieva tauta, ir laulības pārkāpēji, dzērāji, skopuļi, skauģi un neslavas cēlēji.”

Taču Luters ir norūpējies arī par tiem Evaņģēlija brīvībā dzīvojošajiem, kam ir Dieva vārds, bet kas nav par to pateicīgi un arī nedzīvo saskaņā ar to, kā vajadzētu. Tādēļ viņš pazemīgi māca, ka mums “jālūdz par mums pašiem”. Bet, protams, jāatceras, ka “pasaule ir pilna sektu, ķecerību un maldu mācītāju, kas visi lieto Svēto Vārdu par aizsegu un aizbildinājumu savai velna mācībai; tad nu mums pienākas kliegt un saukt uz Dievu bez mitas pret visiem šiem, kas nepareizi māca un tic, kā arī grib apstrīdēt, vajāt un apspiest mūsu Evaņģēliju un skaidro mācību”.

Lielā katehisma ievadā Luters bēdājas, ka nav viegli, saprotamā vācu valodā izteikt vārda “svētīt” pareizo nozīmi. Savā 1519. gada lūgšanas Mūsu Tēvs skaidrojumā Luters raksta, ka svētīt Dieva vārdu nozīmē pārtraukt jebkura veida šā vārda nepareizu lietošanu un lietot to pareizi. Pēc savas vecās, samaitātās dabas mēs gribam ieņemt to vietu, kas pienākas tikai Dieva vārdam, tāpēc šajā lūgšanā mēs lūdzam, lai Dievs kļūtu viss un mēs nekas. Tādējādi mēs visu savu dzīvi ieliekam Viņa rokās, bet pretī savukārt saņemam Viņa vārdu, lai to godātu, pareizi mācītu un pēc tā dzīvotu. Vienīgi tā mēs patiesi varam svētīt Viņa vārdu.

Šī lūgšana vēršas pret visiem paštaisnajiem, kas grib dzīvot paši no sava, bet ne no Kristus svētuma. Arī pret visiem tiem, kas grib Kristus draudzē mācīt savu, bet ne Kristus mācību. Viņu mutē šī lūgšana izklausās tā: svētīts lai top mans, nevis Dieva vārds. Pareizi lūgt būtu: Dievs piedod, ka neesmu Tavu vārdu pietiekami mācījies, godājis un ļāvis tam svētīt manu dzīvi. Palīdzi, ka turpmāk klausos tikai Tavos vārdos, tos patiesi mācu un pēc tiem dzīvoju. Bet pasargā mani no manis paša izdomāta svētuma, lai Tavs vārds mani netiesātu, bet būtu mans sargs, mierinātājs un iepriecinātājs visās bēdās.