Kā var nebīties degoša cepļa

“Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa un Viņš mūsu izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ. Bet, ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak, ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji.” [Dan.3:17-18]

Trīs jūdu vīri atteicās pielūgt Nebukadnēcara lielo zelta tēlu, un ķēniņš pavēlēja viņus dzīvus iemest degošā ceplī. Tomēr, kā lasījām, uz to vīri sniedza mierīgu atbildi. Būtībā viņi pateica divas lietas, kuras šodien aplūkosim.

Paļāvības pilni viņi apliecināja, ka Dievs tos spēj glābt pat no degoša cepļa. Reāli raugoties, šos vīrus gaidīja šausmīgs liktenis un briesmīga nāve, tomēr viņi palika droši un nešaubīgi, ka Dievs, ja vēlēsies, viņus izglābs. Vai tas ir iespējams? Neviens taču nevar aizkavēt ķēniņa pavēles! Dievs var, jo Viņam visas lietai iespēiamas.

Bībele stāsta, ka šie trīs vīri patiešām tika izglābti. Notika kaut kas tāds, ko neviens nebija paredzējis. Vīrus iemeta liesmojošā ceplī, taču uguns tiem nekaitēja, un viņi sveiki un veseli no šī pārbaudījuma izglābās.

Tomēr paturēsim prātā, ka viņi paši nezināja: kā viss beigsies, tāpēc aplūkosim viņu atbildes otro daļu. Jūdu vīri runāja apmēram šādi: Dievs var mūs glābt, un par to mēs nešaubāmies. Bet, ja arī Viņš Savā gudrībā to nedarīs, tad tev, ķēniņ, ir jāzina viena lieta – tava elka priekšā mēs nezemosimies. Dievs var mūs glābt vai arī pieļaut mūsu nāvi, ja tāds ir Viņa prāts, bet, lai kas arī notiktu, mēs nekļūsim par elku pielūdzējiem.

Tā ir patiesa ticības stāja.

Mēs zinām, ka Dievs ir visvarens un spēj glābt no visām nelaimēm. Pat ja Viņš redzami neiejaucas un neatbild uz mūsu saucieniem, mēs tomēr varam uz Dievu pilnībā paļauties, jo Viņš redz un zina visas lietas.

Īsta ticības paļāvība uz Dievu nav atkarīga no tā, vai Viņš maina notikumu gaitu un pilda mūsu lūgšanas. Mēs esam pateicīgi, ja Dievs to dara, bet ja nedara, Viņš tik un tā paliek mūsu mūžīgais Dievs un Tēvs, kam uzticēties, paklausīt un ko mīlēt mūžīgi.