Kā pārspēt Jēzus darbus?

Noklausies šo e-publikāciju

Vispirms Pestītājs saka: patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic Man, tas darīs tos darbus, ko Es daru, un vēl lielākus par šiem darīs, jo Es aizeju pie Tēva. Proti, Pestītājs ir atstājis Tēva namu, debesu godību un varenību, Sevi iztukšojis, tapis cilvēkam līdzīgs, lai nāktu šeit, cilvēku vidū. Un tad, mūs Savās rokās ņemdams, ar sevi cieši saistīdams, Viņš atkal iet atpakaļ pie Tēva, lai mūsu Tēvam pienestu tuvāk.

Mācekļi bija priecīgi iepazinuši Viņu pasaules gaitās. Kas tā gan bija par laimi Jēzu redzēt, Jēzu dzirdēt, Jēzum turpat blakus būt? Dievišķā žēlastība un mīlestība strāvoja no Viņa. Un kad viņš devās prom un runāja par savu aiziešanu mācekļiem, vēl klāt pie viņiem būdams, viņu sirdis bija pilnas skumju, viņiem likās ka viņu dzīves saule tagad norietēs, ka tas kas viņus ir iepriecinājis un aizrāvis tā pēkšņi izbeigsies, bet Pestītājs saka, tas jums par labu, ja es aizeju, jo, ja es neaizeju Aizstāvis, Svētais Gars nenāks pie jums. Ja jūs saprastu šīs lietas patieso būtību, manas aiziešanas patieso nozīmi, jūs priecātos.

Tā arī šeit Pestītājs runā par kādiem darbiem, ko darīs mācekļi un darīs tāpēc, ka viņš aiziet pie Tēva. Šie darbi kā saka Pestītājs būs lielāki nekā tie, kurus viņi redzējuši pie Pestītāja, ko tie redzējuši Viņu darām.

Šeit ir pirmā mīkla, ko daudzi miesīgie un pasaules gara pārņemtie cilvēki, bez šaubām reliģiozie cilvēki, nespēj uzminēt un saprast. Viņi skatās savām miesīgajām acīm un domā, kādus darbus tad Jēzus darīja? Nu jā, viņš kādus dziedināja, Viņš kādus paēdināja, Viņš pat mirušos piecēla, un tagad Viņš saka, mēs ticīgie darīsim tādus pašus darbus un vēl lielākus. Tātad tas, kurš ir īsteni ticīgs, tas vēl labāk varēs dziedināt, vēl labāk varēs darīt kādus brīnumus, zīmes, jo Jēzus taču ir sacījis: lielākus par šiem darīs.

Bet Pestītājs pats, gan citā vietā, ir šīs lietas skaidrojis. Mēs lasām piektajā nodaļā kā Viņš to saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls nevar pats no sevis darīt neko, ja vien tas neredz Tēvu darām, jo vienīgi to, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls, jo Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko pats dara, un rādīs lielākus darbus par šiem tā, ka jūs brīnīsieties. Tāpat kā Tēvs mirušos uzmodina un dara dzīvus, tā Dēls atdzīvina, kurus grib. Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Viņam, kas mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir pārgājis dzīvībā.”

Viņš runā uz jūdiem, kas nupat ir redzējuši kādas brīnumainas dziedināšanas, kur Jēzus ir dziedinājis kādus ļaudis un viņi brīnās. Bet Jēzus saka: šie vēl nav tie lielie darbi. Lielos darbus es vēl tikai atklāšu un tikai rādīšu. Un kādi tad ir šie lielie darbi? Viņš saka: šie lielie darbi ir cieši saistīti ar Vārdu, ar mācību, ko viņš runā. Un tur vairs nav nekāda tieša sakara ar miesas locekļu dziedināšanu, ar paēdināšanu, pat ar mirušo piecelšanu no kapa, lai tie vēl kādus gadus šai pasaulē dzīvotu, jo visas šīs lietas ir laicīgas un pieder šai pasaulei. Izdziedinātie atkal saslima, paēdinātie pēc dažām stundām atkal meklēja Jēzu, ka varbūt vēl kaut ko varētu dabūt ēst, un tie kurus viņš piecēla no kapa beigu beigās atkal nomira, bet lielākais darbs, par kuru Viņš runā, ir saistīts ar Vārdu. Viņš saka: kas manus vārdus dzird un tic tam, kas mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas no nāves ir pārgājis dzīvībā.

Un tālāk viņš saka, ka tie, kas šos vārdus ir dzirdējuši un no nāves pārgājuši dzīvībā, tie nenāk tiesā un iznāks no saviem kapiem ausgšācelšanās dienā – dzīvībai un svētlaimei. Tas patiesi ir lielāks un brīnišķīgāks darbs. Viņš nesaka, ka viņš vēl vairāk dziedinās, vēl vairāk pabaros, vēl vairāk pagarinās cilvēku mūžu. Viņš saka: nē, caur savu Vārdu Es dāvāšu mūžīgo dzīvību un tas ir liels, varens un paliekams darbs.

Un šādā nozīmē ir saprotams arī Jēzus apsolījums, ko Viņš saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku, kas tic Man, tas darīs tos darbus, ko Es daru, un vēl lielākus par šiem darīs, jo Es aizeju pie Tēva.” Proti, mācekļi, kad viņu vārdos būs Jēzus liecība un Jēzus mācība, tie atgriezīs visas pasaules tautas. Katrā ziņā no visām pasaules tautām tiks sapulcināta Dievam tauta, kristīgā draudze, baznīca. Tie ļaudis, kas šeit atmodināti un apgaismoti, piederēs Dievam arī mūžīgi, prieka un svētlaimē. To Jēzus grib darīt caur saviem mācekļiem.

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]