:: e – BAZNICA ::

Jūs dvēseles, ak eita Ar dziesmu pūpoliem [11]

Kā būs man, Kungs, tev saņemt Iekš tavas godības?
Tu nāci grēkus atņemt, Kad grēc’nieks nopūšās.
Ak māci pats un rādi, Kā gribi godajams,
Un mūsu priekšā stādi, Kā tavs gods izteicams.

Tev ceļu Cian’s meita Appušķo zariņiem.
Jūs dvēseles, ak eita Ar dziesmu pūpoliem
Tam goda-kungam priekšā, Lai zaļo gods un slav’
Tā ārā kā ar iekšā, Cik jūsu spēkā stāv.

Ak, viss no tevim darīts, Kas man var prieku nest!
Es bēdās biju parīts, Tu nāci mani ievest,
Kungs, tavā svētā draudzē, Kur prieks ir mūžigi;
No nāves, kas nesaudze, Tu glābi spēcigi.

Es grēkos biju dzimis, Tu mani pestījis;
Es pazušanā grimis, Tu man, Kungs, izrāvis,
Man goda-vietā stādi, Un debes-svētibu,
Ka neiznīkst, parādi Caur tavu mīlibu.

To lieci savā ziņā, Tu noskumusi sirds;
Tec pie ša avotiņa, Kad karsta bēdu-pirts.
Ciet droši! redz, tavs glābējs, Kas ciest grib kkrusta-nāv’,
Tas stiprais nāves-kāvejs, Tas jau priekš durvīm stāv.

Nebīsties, kur atrasi Sirdēstos palīgu;
Nedz arī bēdās prasi: Kur tev, Kungs, dabušu?
Viņš nāk labprātīgs, lēnigs, Bez tavas lūgšanas,
Nest tev, kas esi bēdīgs, Iekš lielas laipnības.

Ja grēki tevi baida, Un sirds tev gauži sāp,
Ar savu Garu svaida Tavs Jezus tev un glābj.
Viņš nāk, viņš nāk, tavs žēlnieks, Ir pilns lēnprātibas,
Dod daļu tev, ak grēcinieks, Pie debes-valstibas.

Man ienaidnieku var Nebaid’, nedz viltība.
Viņš visu-varens karā, Tos sašķels ātrumā.
Viņš nāk, viņš nāk no debess, Tavs ķēniņš godibā,
Lieku vus, kas virs zemes, Sev kāju pameslā.

Viņs nāk tai lielā tiesā Nolādēt, kas to lād;
Tad spīdēs skaidrā miesā, Kas Jezu sirdī stād’.
Ak nāci debes-saulit’, Nāc gaisma mūžiga,
Kungs Jezu, nāc un ieved Mūs savā godibā!