Skip to content
24. februāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

70. Kam ir tiesības noteikt cilvēka mūža ilgumu?

  • Sākums
  • Jēzus Vārdā sapulcinātā draudze
  • e-raksti

Jēzus Vārdā sapulcinātā draudze

Reinhards Slenczka

Pareizs kristīgs dievkalpojums notiek “Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā”. Šajā Vārdā kristītie (vai kristāmie) tiek sapulcināti sadraudzē, kuras pamats ir Dieva atklāsmē Jēzū Kristū un Viņa klātesmē Svētajā Garā. Nevien sākumā, bet arī lūgšanā un slavinājumā sastopamies ar trīsvienīgā Dieva Vārdu. Ar to kristīgais dievkalpojums nemainīgi telpā un laikā ir atzīstams par kristīgu, bet tas ir arī atšķirams no citām sapulcēm, kam ir citi mērķi un kas notiek, piesaucot citus vārdus.

Jēzus Vārdā sapulcinātā draudze


Dievkalpojums parasti sākas “Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā”. Var būt arī citi ievada vārdi, kā tas ir, piem., orientālajā Hrizostoma liturģijā: “Lai slavēta Tēva, Dēla un Svētā Gara valstība, tagad un vienmēr un mūžīgi.” Proklamācijā un aklamācijā tiek pausts tas, kas sapulcinājis draudzi, ko tā godā un pielūdz, kā vārdu tā sludina un kā dāvanas saņem. Tādēļ kristīgais dievkalpojums ir, izsakoties pavisam īsi, Dieva Tēva piesaukšana Jēzū Kristū, kas notiek Svētā Gara spēkā (Rom.8:15; Gal.4:6; Jņ.14 un 16).

Kas attiecas uz Dieva Trīsvienību, tas nereti arī kristīgajā draudzē šķiet nodeldēts un pat tās teologiem nesaprotams jēdziens. Bet ko nozīmē trīsvienīgā Dieva Vārds [personvārds], tas bieži vien pēkšņi atklājas tad, ja to kādā dievkalpojumā aizstāj ar citiem vārdiem. Tās nav tikai ārišķības, bet gan tie ir simptomi, kas liecina par būtiski dziļākām pārmaiņām pamatos. Tā, piem., ir iesakņojies, ka dievkalpojumus neiesāk trīsvienīgā Dieva Vārdā, bet mācītājs tos sāk ar vispārīga satura laipniem apsveikumiem draudzei, zināmos apstākļos ar sveicienu baznīcas priekšstāvju un darbinieku vārdā, saistījumā ar dažiem norādījumiem brīvā atmosfērā. Tas tad aizvieto arī liturģisko salutatio, savstarpējo apsveicināšanos starp liturgu un draudzi: “Tas Kungs lai ir ar jums! – Un ar tavu garu!” (Rut.2:4; 2.Tim.4:22) Tā kļūst pilnīgi bezjēdzīga – ja no tās vispār neatsakās.

Apsveikumi, kas aizstāj vai aizsedz ievada vārdus, noteikti ir labi domāti, tos varbūt arī izjūt kā kaut ko labvēlīgu, taču tie neatbilst ne dievkalpojuma ne draudzes būtībai. “Cilvēcisku dievkalpojumu” – tāda ir programma šādiem centieniem un moderna dievkalpojuma izveidei. Vai pie tam “cilvēciskais” nostājas “necilvēciskā” vai arī “dievišķā” vietā? Taču faktiski notiek, lūk, kas: ar slīdošu un tādēļ nepavisam ne viegli pamanāmu pāreju Jēzus Vārdā sapulcinātās draudzes dievkalpojums pārvēršas par “izveides uzdevumu” un tādā veidā par sarīkojumu. Mācītājs un citas līdzdarbojošās personas kļūst par tēlotājiem, un draudze tiek degradēta par publiku.

Lai arī itin visur izplatās draudzīgais “tu”, tad tiek lietots distancējošais “Jūs”. Uzruna vienskaitļa vai daudzskaitļa otrajā personā, runājot savstarpējās apsveicināšanās vārdus, bet visvairāk grēku piedošanas paziņojumā (“tev tavi grēki piedoti”), vakarēdiena vārdos un vakarēdienu izdalot (“par jums – par tevi top dota”), tiek uztverts kā kaut kāds atsvešinošs relikts.

Apsolījums un prasības Dieva vārda sludināšanā tiem, kurus Dievs ir aicinājis un kuri Svētā Gara spēkā ir sapulcējušies, pārvēršas reklāmā un aģitācijā, kur piedāvājums un pieprasījums kā arī noteiktu vajadzību apmierināšana ir noteicošais. Sludināšanu, kas notiek Jēzus Kristus Vārdā un uzdevumā un ar Viņa pilnvarām, tad aizstāj piemērošanās cilvēka problēmām un vajadzībām vispār un mācītāja personīgs stāstījums ar tā spējām un uzskatiem īpašā aspektā. Apsolījuma nestā uzdevuma vietā stājas sasniegumu un panākumu princips. Lūgšanās tāda izmaiņa var parādīties, ja tās ne pēc satura ne formas nav vēršanās pie Dieva, bet kļūst par uzrunu draudzei, lai tad no Dieva izlūgtos to, kas darāms draudzei.

Līdzīgi secinājumi rodas baznīcas mūzikas jomā, kad dievkalpojums nemanot pārvēršas koncertā, kā arī tad, ja rodas dilemma: kā ir labāk – vai pēc pasijas beigu korāļa, vai izskanot svinīgas mesas vai rekviēma pēdējām skaņām, būtu jāaplaudē mākslinieciskajam sniegumam, vai labāk būtu svētsvinīgi paklusēt. Mūzika šeit vairs nekalpo vārda sludināšanai, slavēšanai draudzē, bet kultūras vajadzību apmierināšanai. Tad dievkalpojuma telpā pazūd attieksme pret dievkalpojumu, un baznīca kļūst par koncertzāli. Pie tam dažkārt tā ir tieši baznīcas mūzika, kas tur, kur atmirusi patiesā vārda sludināšana, nes slavinājumu un mierinājumu no agrāko laiku bagātībām mūsu laika nabadzībā.

Draudzē visnotaļ pastāv skaudra šo norišu apjausma, un ja par to ievirzās sarunas, tad palaikam izlaužas vilšanās vai sašutuma brāzmas, arī tad, ja nav viegli formulēt tā īsto motivējumu. Taču tie nebūt nav tikai gaumes un stila vai arī saprotamības un aktualitātes jautājumi. Runa drīzāk ir par draudzes celsmi un par to, kas to uztur ticībā, ar ko tā tajā dzīvo un kas to var pilnveidot, svētdarīt.

Ja trūkst tas, kas nepieciešams celsmei, draudze atmirst, un tas ir pavisam kaut kas cits, nekā pilnas vai tukšas baznīcas. Jo draudze var atmirt arī pilnās baznīcās. Ļoti labi atšķirams Svētais Gars no gara jūsmas.

Pamatdraudzē notiek sairšana, notiek draudzes sabrukšana, pārveidošanās dažādu personību draudzēs, dažādās interešu un darba grupās, bet tas parasti sākas dievkalpojuma sadraudzē, un tur tad arī parādās tā sekas. Tad nav mazums to baznīcēnu, kuriem, lasot paziņojumus par dievkalpojumiem, rodas jautājums, kur un vai vispār doties uz dievkalpojumu. Tādējādi dievkalpojumā notiek izšķiršanās un šķiršanās, kas gan tīri statistiski grūti aptveramas un nav vērtējamas. Bet teoloģiski mums ar to jārēķinās un, pirmām kārtām, jābūt par to atbildīgiem.

Bet izšķirošais jautājums skan: Kā vārdā notiek sapulcēšanās, kura vienīgi Jēzus Kristus Vārdā var būt Jēzus Kristus draudze un noturēt pareizu dievkalpojumu, – ja šo Vārdu vairs nevar saskatīt un atšķirt?

Tags: Dieva vārda sludināšana Jēzus Kristus draudze kristīgs dievkalpojums

Continue Reading

« Labuma guvēji no Jēzus uzvaras pār velnu
Par konfirmāciju »

Ieskaties

Pasaulīgie valdnieki ir Dieva iecelta kārtība
Lutera pedagoģija [5]
Kā jūs paliekat Kristū?
Dievs ir mūsu stiprums

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “ar kļūdu biju domājis vārdu "sātans", ne jau Rakstu vietu. "Bet Dieva vārds mums atklāj vairāk nekā tikai mūsu nožēlojamo…”
  • jean: “Jā, tas apceres teksts ir burtisks citāts no Ef. 6:12 -- "Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet…”
  • scwildflower9: “Ja drīkst jautāt - kurš teologs slēpjas aiz šī segvārda "gviclo"? :)”
  • Janis Karklins: “Vai nav kļūda, ne pēc gramatikas, bet pēc būtības, sātans pagodināts ar lielo burtu.. Vēl teikts, ka jācīnās pret varām…”
  • Roberto: “Uzkrītoši, ka oficiālajā SDA paziņojumā (bilde ziņas beigās) Ģirta Roznera vārds ir dzeltenā krāsā - kristīgajā mākslā tradicionāli ar to…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kristības ārējā zīme
  • Spriedumi par pareizu Kristības pārvaldišanu
  • Metodisma noriets
  • Par kopību
  • Vācijas baznīcas dienas
  • Lūgšana Jēzus vārdā
  • Kad baznīca pārstāj būt par baznīcu
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Leģitīms paklausības veids Leģitīms paklausības veids
    • e-refleksijas

    Leģitīms paklausības veids

  • Par tumsas noslēpumaino spēku Par tumsas noslēpumaino spēku
    • e-apceres

    Par tumsas noslēpumaino spēku

  • Luters Dieva vārdā atrada atbildi uz jautājumu, kas nomoka daudzus Luters Dieva vārdā atrada atbildi uz jautājumu, kas nomoka daudzus
    • e-refleksijas

    Luters Dieva vārdā atrada atbildi uz jautājumu, kas nomoka daudzus

  • Tikai ticības dēļ Kristum tiekam pasludināti par taisniem Tikai ticības dēļ Kristum tiekam pasludināti par taisniem
    • e-apceres

    Tikai ticības dēļ Kristum tiekam pasludināti par taisniem

  • Kurās valstīs kristieši piedzīvo vislielākās vajāšanas Kurās valstīs kristieši piedzīvo vislielākās vajāšanas
    • e-ziņas

    Kurās valstīs kristieši piedzīvo vislielākās vajāšanas

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Mt.14:20
    Visi tie ēda un paēda; un salasīja no atlikušām druskām divpadsmit pilnus kurvjus.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021