Skip to content
9. jūnijs, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

163. Kā Dieva tēls mūsos var atgriezties?

  • Sākums
  • Jēzus Vārdā sapulcinātā draudze
  • e-raksti

Jēzus Vārdā sapulcinātā draudze

Reinhards Slenczka
Noklausies šo e-publikāciju

Pareizs kristīgs dievkalpojums notiek “Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā”. Šajā Vārdā kristītie (vai kristāmie) tiek sapulcināti sadraudzē, kuras pamats ir Dieva atklāsmē Jēzū Kristū un Viņa klātesmē Svētajā Garā. Nevien sākumā, bet arī lūgšanā un slavinājumā sastopamies ar trīsvienīgā Dieva Vārdu. Ar to kristīgais dievkalpojums nemainīgi telpā un laikā ir atzīstams par kristīgu, bet tas ir arī atšķirams no citām sapulcēm, kam ir citi mērķi un kas notiek, piesaucot citus vārdus.

Jēzus Vārdā sapulcinātā draudze


Dievkalpojums parasti sākas “Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā”. Var būt arī citi ievada vārdi, kā tas ir, piem., orientālajā Hrizostoma liturģijā: “Lai slavēta Tēva, Dēla un Svētā Gara valstība, tagad un vienmēr un mūžīgi.” Proklamācijā un aklamācijā tiek pausts tas, kas sapulcinājis draudzi, ko tā godā un pielūdz, kā vārdu tā sludina un kā dāvanas saņem. Tādēļ kristīgais dievkalpojums ir, izsakoties pavisam īsi, Dieva Tēva piesaukšana Jēzū Kristū, kas notiek Svētā Gara spēkā (Rom.8:15; Gal.4:6; Jņ.14 un 16).

Kas attiecas uz Dieva Trīsvienību, tas nereti arī kristīgajā draudzē šķiet nodeldēts un pat tās teologiem nesaprotams jēdziens. Bet ko nozīmē trīsvienīgā Dieva Vārds [personvārds], tas bieži vien pēkšņi atklājas tad, ja to kādā dievkalpojumā aizstāj ar citiem vārdiem. Tās nav tikai ārišķības, bet gan tie ir simptomi, kas liecina par būtiski dziļākām pārmaiņām pamatos. Tā, piem., ir iesakņojies, ka dievkalpojumus neiesāk trīsvienīgā Dieva Vārdā, bet mācītājs tos sāk ar vispārīga satura laipniem apsveikumiem draudzei, zināmos apstākļos ar sveicienu baznīcas priekšstāvju un darbinieku vārdā, saistījumā ar dažiem norādījumiem brīvā atmosfērā. Tas tad aizvieto arī liturģisko salutatio, savstarpējo apsveicināšanos starp liturgu un draudzi: “Tas Kungs lai ir ar jums! – Un ar tavu garu!” (Rut.2:4; 2.Tim.4:22) Tā kļūst pilnīgi bezjēdzīga – ja no tās vispār neatsakās.

Apsveikumi, kas aizstāj vai aizsedz ievada vārdus, noteikti ir labi domāti, tos varbūt arī izjūt kā kaut ko labvēlīgu, taču tie neatbilst ne dievkalpojuma ne draudzes būtībai. “Cilvēcisku dievkalpojumu” – tāda ir programma šādiem centieniem un moderna dievkalpojuma izveidei. Vai pie tam “cilvēciskais” nostājas “necilvēciskā” vai arī “dievišķā” vietā? Taču faktiski notiek, lūk, kas: ar slīdošu un tādēļ nepavisam ne viegli pamanāmu pāreju Jēzus Vārdā sapulcinātās draudzes dievkalpojums pārvēršas par “izveides uzdevumu” un tādā veidā par sarīkojumu. Mācītājs un citas līdzdarbojošās personas kļūst par tēlotājiem, un draudze tiek degradēta par publiku.

Lai arī itin visur izplatās draudzīgais “tu”, tad tiek lietots distancējošais “Jūs”. Uzruna vienskaitļa vai daudzskaitļa otrajā personā, runājot savstarpējās apsveicināšanās vārdus, bet visvairāk grēku piedošanas paziņojumā (“tev tavi grēki piedoti”), vakarēdiena vārdos un vakarēdienu izdalot (“par jums – par tevi top dota”), tiek uztverts kā kaut kāds atsvešinošs relikts.

Apsolījums un prasības Dieva vārda sludināšanā tiem, kurus Dievs ir aicinājis un kuri Svētā Gara spēkā ir sapulcējušies, pārvēršas reklāmā un aģitācijā, kur piedāvājums un pieprasījums kā arī noteiktu vajadzību apmierināšana ir noteicošais. Sludināšanu, kas notiek Jēzus Kristus Vārdā un uzdevumā un ar Viņa pilnvarām, tad aizstāj piemērošanās cilvēka problēmām un vajadzībām vispār un mācītāja personīgs stāstījums ar tā spējām un uzskatiem īpašā aspektā. Apsolījuma nestā uzdevuma vietā stājas sasniegumu un panākumu princips. Lūgšanās tāda izmaiņa var parādīties, ja tās ne pēc satura ne formas nav vēršanās pie Dieva, bet kļūst par uzrunu draudzei, lai tad no Dieva izlūgtos to, kas darāms draudzei.

Līdzīgi secinājumi rodas baznīcas mūzikas jomā, kad dievkalpojums nemanot pārvēršas koncertā, kā arī tad, ja rodas dilemma: kā ir labāk – vai pēc pasijas beigu korāļa, vai izskanot svinīgas mesas vai rekviēma pēdējām skaņām, būtu jāaplaudē mākslinieciskajam sniegumam, vai labāk būtu svētsvinīgi paklusēt. Mūzika šeit vairs nekalpo vārda sludināšanai, slavēšanai draudzē, bet kultūras vajadzību apmierināšanai. Tad dievkalpojuma telpā pazūd attieksme pret dievkalpojumu, un baznīca kļūst par koncertzāli. Pie tam dažkārt tā ir tieši baznīcas mūzika, kas tur, kur atmirusi patiesā vārda sludināšana, nes slavinājumu un mierinājumu no agrāko laiku bagātībām mūsu laika nabadzībā.

Draudzē visnotaļ pastāv skaudra šo norišu apjausma, un ja par to ievirzās sarunas, tad palaikam izlaužas vilšanās vai sašutuma brāzmas, arī tad, ja nav viegli formulēt tā īsto motivējumu. Taču tie nebūt nav tikai gaumes un stila vai arī saprotamības un aktualitātes jautājumi. Runa drīzāk ir par draudzes celsmi un par to, kas to uztur ticībā, ar ko tā tajā dzīvo un kas to var pilnveidot, svētdarīt.

Ja trūkst tas, kas nepieciešams celsmei, draudze atmirst, un tas ir pavisam kaut kas cits, nekā pilnas vai tukšas baznīcas. Jo draudze var atmirt arī pilnās baznīcās. Ļoti labi atšķirams Svētais Gars no gara jūsmas.

Pamatdraudzē notiek sairšana, notiek draudzes sabrukšana, pārveidošanās dažādu personību draudzēs, dažādās interešu un darba grupās, bet tas parasti sākas dievkalpojuma sadraudzē, un tur tad arī parādās tā sekas. Tad nav mazums to baznīcēnu, kuriem, lasot paziņojumus par dievkalpojumiem, rodas jautājums, kur un vai vispār doties uz dievkalpojumu. Tādējādi dievkalpojumā notiek izšķiršanās un šķiršanās, kas gan tīri statistiski grūti aptveramas un nav vērtējamas. Bet teoloģiski mums ar to jārēķinās un, pirmām kārtām, jābūt par to atbildīgiem.

Bet izšķirošais jautājums skan: Kā vārdā notiek sapulcēšanās, kura vienīgi Jēzus Kristus Vārdā var būt Jēzus Kristus draudze un noturēt pareizu dievkalpojumu, – ja šo Vārdu vairs nevar saskatīt un atšķirt?

Tēmas: Dieva vārda sludināšana Jēzus Kristus draudze kristīgs dievkalpojums

Continue Reading

« Labuma guvēji no Jēzus uzvaras pār velnu
Par konfirmāciju »
                       

Ieskaties

Autoritātes centrs
Ticības apliecība un atklāsme
Dieva Jērs
Atšķirīgie uzskati par dievkalpojumu

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Pirkumu apliecinošs čeks ar kristīgu vēstījumu Pirkumu apliecinošs čeks ar kristīgu vēstījumu
    • e-ziņas

    Pirkumu apliecinošs čeks ar kristīgu vēstījumu

  • Ko Jēzus mums atgādina ar vārdu "debesīs"? Ko Jēzus mums atgādina ar vārdu “debesīs”?
    • e-mācība

    Ko Jēzus mums atgādina ar vārdu “debesīs”?

  • Sukcesijas saraksti Sukcesijas saraksti
    • e-raksti

    Sukcesijas saraksti

  • Mīlestība krusta zīmē Mīlestība krusta zīmē
    • e-refleksijas

    Mīlestība krusta zīmē

  • Evaņģēlija centrs Evaņģēlija centrs
    • e-refleksijas

    Evaņģēlija centrs

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kristības ārējā zīme
  • Spriedumi par pareizu Kristības pārvaldišanu
  • Vācijas baznīcas dienas
  • Metodisma noriets
  • Lūgšana Jēzus vārdā
  • Par kopību
  • Kad baznīca pārstāj būt par baznīcu

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto ej darbus dari labus nevis tukši vāvuļo!!! Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 2.Pēt.3:15
    Turiet mūsu Kunga lēnprātību par glābšanu.

ilustrētā baznīca

Uz baznīcas krusta
Uz baznīcas krusta

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023