Durvis uz debesīm
“Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību.” [Mt.7:14]
Kristietis dzīvo grūtu dzīvi, gluži kā iedams pa šauru taku, jā, kā pa naža asmeni.
Velns ir mūsu vidū, pasaulē, un tas bez mitas kampj pēc mums, tas negrib atkāpties un pieļaut, ka nokļūstam Debesīs. Tā miesa guļ uz mūsu kakla, ka topam apgrūtināti visās lietās. Un pats ceļš ir tik šaurs, ka rūpju mums diezgan arī tad, ja nebūtu nekādu citu draudu, nedz šķēršļu.
Tomēr mums tie jāpārvar – citādi būsim pasaules velna varā. Tādēļ pārdomā un ievēro šos vārdus; ja gribi būt kristietis, tad esi tāds; taču platāku ceļu nepadarīsi.

Ieskaties
Pašā nāves stundā
Kas ir grēks pret Svēto Garu, kas netop piedots?
Mīlestības trūkuma laikmets
Kā pat lielākais grēcinieks var būt taisns Dieva priekšā?
Nepalaist garām
Dieva padomdevējs