Dieva dzīvinošais vārds dod ticību

Kāds izmisis tēvs lūdza Jēzu palīdzēt viņa sirgstošajam dēlam. Jēzus sacīja, ka dziedināšanu var saņemt “tas, kurš tic”. Atbildot, tēvs izsaucās: “Es ticu, palīdzi manai neticībai!” (Mk.9:23-24). Iespējams, ka arī jūs kādreiz esat izjutuši nespēku un izmisumu. Iespējams, ka arī jūs, līdzīgi šim izmisušajam tēvam, esat bijuši gatavi saukt: “Lūdzu, dod man ticību! Ak, Dievs, stiprini manu cerību!”

DIEVA RADIKĀLĀ ATBILDE

Dievs ir jums sagatavojis atbildi. Taču tā ir visai radikāla! Kādēļ? Atšķirībā no tā, kā vārdu ticība saprot laicīgajā pasaulē, Dievs norāda, ka mēs paši nespējam nedz nākt pie ticības, nedz to stiprināt. Tomēr Dievs arī apsola kāroto ticību. Kā tad Viņš panāk to, ka ticība ienāk mūsu sirdīs? Tas notiek, izsējot Viņa dzīvā vārda sēklu. Ir rakstīts: “Ticība nāk no sludināšanas un sludināšana — no Kristus pavēles” (Rom.10:17). “Tāpēc.. lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles” (Jēk.1:21).

DIEVA DZĪVAIS VĀRDS UN TICĪBA ALLAŽ IET ROKU ROKĀ

Dieva dzīvajam vārdam ir jāienāk jūsu sirdīs, jo tikai tas var izraisīt jūsos kristīgu ticību. Kamēr šī Bībeles pamatmācība nav dziļi iesakņojusies jūsu domāšanā, velns turpinās jums aizmiglot acis un neļaus izprast patieso Dieva dāvātās piedošanas būtību. Taču brīdī, kad Dievs iestāda jūsu sirdī Savu dzīvo vārdu un gādā, lai no tā izaugtu spēcīgas ticības stāds, velnam ir jāatkāpjas, ņemot sev līdzi visas paša radītās šaubas (Mt.4:11).

DIEVS STĀDA TICĪBU MŪSU GARĪGI MIRUŠAJĀ PRĀTĀ UN SIRDĪ!

Dievs sēj mūsu nedzīvajā prāta un sirds augsnē Sava dzīvā vārda sēklu (Mt.13:3-9). Turpmāk, domājot par ticību, neuztveriet to kā no jums atkarīgu pienākumu, bet gan kā brīnišķīgu Dieva dāvanu, kurai seko vēl daudzas citas!

Un, lūk, vēl kāda prieka vēsts! Jo vairāk mēs uzņemam Dieva dzīvo vārdu, jo stiprāka ir mūsu ticība. Turpinot uzklausīt un uzņemt Viņa vārdu, mūsu ticība pieaug (1.Kor.3:6; 1.Pēt.2:2).

Dievs mums sniedz grēku nožēlas un ticības dāvanas (Ap.d.5:31; 11:18; Ef.2:8; Kol.2:12; 2.Tim.2:25). Visā, ko Viņš dara mūsu labā, Dievs ir radikāls! To, ko Viņš pieprasa no mums, Viņš pats arī sniedz Savā vārdā. “Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” (Fil.2:13).

Necentieties stiprināt ticību paša spēkiem! Ieklausieties šajā patiesajā stāstā. Pirms vairāk nekā simts gadiem kāds slavens evaņģēlists sacīja:

“Es lūdzu pēc ticības un domāju, ka kādu dienu ticība nāks pār mani kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Taču tā nenotika. Tad kādu dienu es lasīju Vēstules romiešiem 10. nodaļu. “Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana nāk no sludināšanas un sludināšana — no Kristus pavēles.” Līdz šim es biju aizvēris Bībeli un tad lūdzis pēc ticības. Tagad es atvēru Bībeli, turpināju to studēt, un kopš tā laika mana ticība turpina pieaugt!”

DIEVS LAISTA SAVA DZĪVĀ VĀRDA SĒKLU, LAI MŪSU GARĪGĀ DZĪVE NESTU IKDIENAS GRĒKU NOŽĒLAS UN TICĪBAS AUGĻUS

Turpmāk, domājot par ticību vai tās stiprināšanu, atcerieties, ka Dieva vārds nāk pie mums kā sēkla, kas krīt mūsu dvēseļu neauglīgajā augsnē. Ar Sava vārda sēklu un pastāvīgu tās laistīšanu (1.Kor.3:6) Dievs panāk, ka mūsos izdīgst grēku nožēlas un ticības stādi. Tāpat arī Viņš dod mums ticības acis (Ef.1:18). Gluži kā Dievs dod saulespuķēm spēju allaž pagriezties uz saules pusi, tā arī mēs ik dienas ticībā vēršam acis uz Jēzu. Dieva Dēlam pieskaroties mums ar Savu ticības dāvanu, Viņš pievērš mūs Viņam. “Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju” (Ebr.12:2). “Kārojiet.. pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat..” (1.Pēt.2:2).

Mūsu garīgā dzīve kļūst visai dinamiska, kad tā saskaras ar dzīvo un aktīvo Dieva vārdu (Fil.2:13). Dievs stāda mūsu sirdīs Sava vārda sēklu, lai tā tur dzītu grēku nožēlas sakni, ticības stumbru un lapas, kā arī ticības ziedus un taisnības augļus.

Mīļais Kungs Jēzu, manas garīgi nedzīvās sirds un prāta augsnē Tu esi dēstījis Sava dzīvā vārda sēklu. Liec, lai šī sēkla nes sev līdzi grēku nožēlu, ticību un bagātīgus mīlestības augļus. Vērs uz mani Savu dzīvības gaismu, lai es ik uz soļa to paturētu acīs un nekad neaizmirstu Tevi (Ebr.12:2). Āmen.