Ar ko atšķiras patiess pravietis no viltus pravieša?

“No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mt.7:16-23)

Saskaņā ar šiem Svēto Rakstu vārdiem, šķiet, ka Kristus māca, ka patiesus praviešus var atpazīt pēc viņu labajiem darbiem. Taču, kad Viņš runā par augļiem, ko skolotājam vajadzētu nest, tad tomēr pirmie augļi nav dzīves augļi, bet gan mācības augļi. Ja skolotājs nenes tīras mācības augļus, viņš ir viltus pravietis. Dieva sūtīts skolotājs ir tas, kurš sludina nabaga grēciniekiem, ka Dieva mīļotais Dēls, Jēzus Kristus, ir vienīgais ceļš uz pestīšanu. Jo tāda ir Debesu Tēva griba, “lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība” (Jņ.6:40). Svētais Jānis saka: “No tā atzīstiet Dieva Garu: ikviens gars, kas apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva. Un ikviens gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva.” (1.Jņ.4:2-3) Aicināts skolotājs, kas pilda Dieva gribu, tīri sludinot Viņa Dēlu pasaulei, ir patiess pravietis, jo par Kristu “liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu” (Ap.d.10:43). Bet tur, kur dvēselēm netiek palīdzēts, jo sludināšana par Kristu nav bijusi skaidra un pareiza, tur ir viltus pravieši, lai cik gudri, apdāvināti vai svēti tie šķistu. Kristus saka: “Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji!” (Mt.7:22-23)

Visur, kur ir radušies maldu skolotāji, viņiem vienmēr ir trūcis vienas lietas. Viņi nav sludinājuši tikai Kristu, kā Dievs Viņu ir darījis par mūsu gudrību, mūsu taisnību, mūsu svētdarīšanu un mūsu pestīšanu. Bet tur, kur šis ticības pants ir sludināts pareizi, visas dvēseli iznīcinošās kļūdas ir atkāpušās kā migla pirms saules. Ja kāda sludināšana parāda cilvēkiem, kā viņi var nākt pie Kristus, palikt pie Viņa, ciest kopā ar Viņu un mirt svētīti caur Viņu, viņi klausās patiesu pravieti. Jo, ja viņi saņem Kristu, viņi ir saņēmuši pietiekami. Ja viņiem ir Viņš, viņiem ir viss.

Dievbijīga dzīve, ko nepavada tīra mācība, nevar padarīt par patiesu pravieti. Gluži pretēji, pareizi mācoša sludinātāja dievbijīgā dzīve ir tīras mācības godības pilns apstiprinājums un rotājums. Maldu skolotāja labie darbi ir kā ērkšķu krūma ziedi, bet pareizi mācoša skolotāja labie darbi ir laba koka labie augļi. Jo “labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus” (Mt.7:18).

Visur, kur tiek sludināta tīra mācība, daži klausītāji to neuztvers savā sirdī, bet vismaz daži no viņiem kļūs par auglīgiem taisnības kokiem un nesīs Gara augļus – “mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību, atturību” (Gal.5:22-23). ​​Visur, kur virsroku ņem maldu pravieši, cilvēks var izrādīt daudz mīlestības, bet tā būs ierobežota, izrādot mīlestību tikai pret tiem, kas pieder pie šīs grupas. Bet, kad Dieva mīlestība caur Evaņģēliju tiek izlieta cilvēka sirdī, šis cilvēks mīlēs ne tikai tos, kas seko Kristum, bet arī maldīgos un grēkā kritušos, kā tādus, kas ir atpestīti līdz ar viņu.