Ar Jēzus piedzimšanu saistītie notikumi jaunavas Marijas skatījumā

Lūkas evaņģēlija sākuma nodaļās tiek plaši aprakstītas daudzas detaļas, kas saistītas ar Jēzus piedzimšanu. Te var skaidri redzēt, ka Lūka atspoguļo dārgas atmiņas, ko viņam ir uzticējusi Marija. Tikai Lūka mums stāsta par Marijas radinieces Elizabetes un viņas vīra Caharijas bezbērnību un apsolījumu, ko Caharija saņēma Templī.

Tā piedzima “lūgšanu un apsolījuma bērns” Jānis Kristītājs (Lk.1:5-25). Tikai Lūka mums stāsta par eņģeļa pasludinājumu, ko saņēma “jaunava Marija” (1:26-38). Matejs, kurš ģenealoģijā izseko līdz Jāzepam, mums atspoguļo viņa piedzīvoto eņģeļa apciemojumu (Mt.1:18-25). Tikai Lūkas evaņģēlijs ietver Marijas Magnificat (Lk.1:39-56), Caharijas pateicības dziesmu (Lk.1:57-80), Sīmeana un Annas svētības Templī (Lk.2:21-38), Bētlemes ganu piedzīvojumu laukā un viņu apciemojumu pie silītes (Lk.2:1-20). Tikai Lūka mums stāsta par 12 gadus veco Jēzu Templī (Lk.2:41-52). Šādas aizkustinošas detaļas nekad nevarētu izzust no mātes prāta.

Lūka īpaši rūpīgi atspoguļo Jēzus vārdus, ko Viņš sacīja tiem, kas atrodas dzīves ēnas pusē. Tā noteikti nav tikai sakritība, ka vienīgi viņš ir saglabājis līdzību par pazudušo dēlu evaņģēlija 15. nodaļā. Tāpat rūpīgāk nekā citi evaņģēlisti viņš aplūko sieviešu līdzdalību notikumos. Jūdaisms un islams pirmkārt ir vīrieša sfēra. Piemēram, līdz šai dienai jūds ik rītu savā shaharît lūgšanā atceras Dievam pateikties, ka viņš nav radīts kā “pagāns, vergs vai sieviete”. Sievietes no sinagogas galerijas var vienīgi atbildēt, ka Dievs viņas ir izveidojis “pēc Sava prāta”.

Lūka mums stāsta, ka tieši sievietes pirmās izveidoja atbalsta grupu, apgādājot mācekļu kalpošanu no saviem līdzekļiem. Šī grupa ietvēra Mariju Magdalēnu, Joannu, Kūzas sievu, kas bija Hēroda nama uzraugs, Zuzannu un daudzas citas (Lk.8:1-3). Viņš piemin sieviešu grupu, kas sekoja Jēzum līdz krustam (Lk.23:49) un līdz kapam (Lk.23:55). Viņš mums stāsta, kā tās nesa smaržīgas svaidāmās zāles (Lk.23:56) un ātrāk par vīriešiem atzina augšāmcelšanos (Lk.24:1, 10). Mēs arī lasām, ka apustuļi “visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem” (Ap.d.1:14). Tāpat visā Apustuļu darbu grāmatā ir redzama sieviešu loma. Nav brīnums, ka romiešu autors Libānijs varēja izsaukties:

“Kādas sievietes ir šiem kristiešiem!”

Mēs itin labi varētu sev jautāt, kur Lūka ieguva tādu līdzjūtīgu attieksmi kā nabagu, grēcinieku un vājo aizstāvis. Apzīmējumu “grēcinieks” viņš izmanto vairāk nekā visi citi evaņģēlisti kopā. Tieši viņš ir atspoguļojis visspēcīgākos Jēzus pārmetumus tiem, kas paļāvās uz bagātību (Lk.12:13-21, 16:19-31 utt.), un Apustuļu darbos viņš uzsver draudzes kopīgo īpašumu un žēlsirdības darbus. Šādas iezīmes noteikti radīja viņa paša dzīves faktori.