Kāpēc mazus bērnus ar Kristību nevajag uzņemt baznīcā

Vāji ir visi populārie prāta iebildumi, kas apgalvo, ka bērnu Kristība esot patiesais iemesls, kāpēc visa kristīto sabiedrība ir tik ļoti pašpārliecināta un pārdroša.

Vai tā varētu būt taisnība? Vai pasaulīgu cilvēku pašpārliecinātība ir balstīta tieši uz bērnu Kristību, kura pati par sevi cilvēciskam prātam šķiet tik absurda, ka pie tās apgrēcinās pat daudzi ticīgie? Vai tiešām neticība gūst – mierinājumu no bērnu Kristības? Patiesība ir tāda, ka garīgi snaudošam savai pašpārliecinātībai nav vajadzīgs nekāds īpašs pamatojums, jo sirdsapziņa vienkārši guļ — gan pie kristītiem, gan arī pie nekristītiem.

Ja gribam atņemt pasaulei tās aplamo pašpārliecinātību, vispirms ir jāatņem viss Evaņģēlijs, Dieva žēlastība, Kristus nopelns, Svētais Vakarēdiens utt. To visu taču cilvēki daudz vairāk izmanto savai pašpārliecinātībai nekā Kristību. Īsi sakot, ja tas tiešām ir iemesls, kāpēc mazus bērnus ar Kristību nevajag uzņemt baznīcā, tad mums ir nopietni jāapdomā, ko sacīsim par Dieva Tā Kunga pavēli Vecajā Derībā, ka ikviens zēns astoņu dienu vecuma ir jāuzņem Tā Kunga derībā ar apgraizīšanas sakramentu?

Var dažādi salīdzināt divas derības un divus sakramentus, tomēr fakts pa. liek fakts, ka astotajā dienā pēc dzimšanas Dievs pavēlēja apgraizīšanu. Gan Jānis Kristītājs, gan apustulis Pāvils trāpīgiem vārdiem apliecina, ka neticīgie ļoti bieži apgraizīšanu un Kristību ir lietojuši aplami. Ko par to teiksim? Vienīgi to, ka baptistu dižie prāta argumenti ir nepareizi. Jo citādi tas nozīmētu, ka kļūdījies ir pats Dievs.