Jēzus satiek grēcinieci

Jēzus rīcībā bija kaut kas revolucionārs. Farizeji un bauslības skolotāji sacīja: “Šis pieņem grēciniekus”, un citi: “Pie grēcīga cilvēka Viņš ir apmeties.” Viņu pat sauca par “grēcinieku draugu”. [ūk.15:2, 19:7 un Mt.11:19]

Tiesa, mācītie jūdi savu sludināšanu par atgriešanos no grēkiem bieži vien vērsa uz “grēciniekiem”, bet gan farizeji, gan esēņi izvairījās no jebkādiem sociāliem kontaktiem ar viņiem. Savukārt Jēzus Sevi nolika līdzās ļauna darītājiem un ne jau tikai īslaicīgi: tas vadīja visu Viņa dzīves programmu. Beigās to simbolizēja pat Viņa krustā sišana starp diviem laupītājiem.

Jēzus lēnprātīgā attieksme pret grēcinieku nekur nav skaistāka kā tad, kad Viņš satiek netiklo sievieti. Mēs jau redzējām, ka līdz pat šai dienai jūdu vīrietis joprojām pateicas Dievam, ka Viņš nav to darījis par “pagānu, vergu vai sievieti”. Sievietei ir jāapmierinās ar pazemīgāku pateicības lūgšanu, ka Dievs viņu ir izveidojis “pēc Sava prāta”. Dievbijīgam jūdam bija pat aizliegts sarunāties uz ielas ar savu sievu, tāpat viņš viens pats nedrīkstēja atrasties iebraucamā vietā ar svešu sievieti vai pat ar savu meitu. Šķiršanās gadījumā tikai vīrietim bija atļauts rakstīt šķiršanās rakstu sievai.

Galiliešu attieksme nebija tik stingra, kā var redzēt kādā jūdu tradīcijas anekdotē: dievbijīga rabīna sieva uz ceļa satika galilieti rabīnu Josi, kurš piecos vārdos jautāja: “Kurš ceļš ved uz Lidu?” “Tu idiotiskais galilieti!” sieviete viņam atcirta. “Vai gudrie nav devuši padomu, ka nevajag izplūst vārdos, runājot ar sievieti?” Viņam būtu vajadzējis sacīt tikai “Kā uz Lidu?” Vārdi “Tu idiotiskais galilieti” drīz vien kļuva par trāpīgu frāzi.

Mūsdienās ir iespējams atrast sievietes, kuras ir dziļi pētījušas Toru, kamēr senos laikos teica, ka “sievietes, vergi un bērni ir brīvi no pienākuma mācīties Toru“. Talmuds izskaidro, ka “sievietei, kura ir pētījusi Toru, noteikti būs sava alga, bet bez tāda nopelna kā vīrietim, jo viņai nav likts to darīt“. Talmuds dod tam iemeslu ar humoristisku izteicienu: “Tikai pie vērpjamā ratiņa sievietei ir gudrība“, apgalvojot, ka sieviete tika radīta darbam mājās un viņas gudrība pirmkārt ir “sirds gudrība”.

Jāņa evaņģēlijā tiek aplūkotas divas epizodes, kur viena Jēzus satiktā sieviete ir no pagāniem un otra – jūdiete. Abi vēstījumi attēlo Jēzu kā lielo dvēseļu Ganu.