Piedošana kā kalpošana

Šajā gleznā mēs redzam sievieti, kura, kā šķiet, dara kaut ko Jēzus labā. Viņa „raudāja un iesāka slacināt Viņa kājas ar savām asarām un nožāvēja ar saviem matiem, un skūpstīja Viņa kājas un tās svaidīja ar eļļu” (Lk. 7:38).

Uzmanieties, jo izskats var maldināt! Kaut arī izskatās, ka šī sieviete kalpo Jēzum kaut ko paveicot Viņa labā, Jēzus šo notikumu parāda pavisam citādi. Viņš saka sievietei: „Tavi grēki tev ir piedoti.. Tava ticība tevi ir izglābusi. Ej ar mieru”* (Lk. 7:48, 50). Šī sieviete nāca pie Jēzus „domādama par Kristu, ka pie Viņa meklējama grēku piedošana. Šī pielūgsme ir visaugstākā Kristus pielūgsme”.

DIEVAM TĪKAMAS KALPOŠANAS PIEMĒRS

Imperators Kārlis V pieprasīja pirmajiem luterāņiem izskaidrot savu ticību. Pēc rūpīgām Svēto Rakstu studijām viņi vēlējās uzsvērt, ka dievkalpošana nav nekas tāds, ko jūs darāt Dievam, bet gan tas, ko Dievs dara jums. Tā, piemēram, attiecībā uz sievieti, kura mazgāja Jēzus kājas savām asarām, kā tas parādīts šajā attēlā, viņi skaidroja:

Kristus negribēja teikt, ka sieva ar šo mīlestības darbu ir nopelnījusi grēku piedošanu. Viņš skaidri saka: „Tava ticība tev palīdzējusi”.. Sieva nāca, domādama par Kristu, ka pie Viņa meklējama grēku piedošana. ŠĪ PIELŪGSME IR VISAUGSTĀKĀ KRISTUS PIELŪGSME.

Pamatojoties Dieva vārdā pirmie luterāņi bija pilnīgi pārliecināti, ka pati dievkalpojuma būtība ir saņemšana no Dieva, nevis došana Viņam, tāpēc savā ticības apliecībā viņi pie tā atgriežas vēlreiz.

Šī mācība, ka Evaņģēlijā visaugstākā dievkalpošana ir alkas pēc grēku piedošanas, žēlastības un taisnības, nes vislielāko mierinājumu. Par šo dievkalpošanu Kristus saka: „Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība” (Jņ. 6:40) (Augsburgas ticības apliecības apoloģija // VG, 140. lpp.).

PĀRBAUDIET SAVU IZPRATNI PAR DIEVKALPOŠANU LK. 7:48–50 GAISMĀ

Vai šai Lūkas evaņģēlijā pieminētajai sievietei varētu būt kāda nozīme jūsu dzīvē? Ir gan, jo viņa ir kā spogulis ar kura palīdzību jūs varat saskatīt un izvērtēt pats savus ieskatus un attieksmi pret dievkalpošanu. Neapšaubāmi ir tādas lietas, ko jūs darāt Jēzum. Lai arī nemazgājat Viņa kājas savām asarām, jūsu veiktā dievkalpošana var būt lūgšana (Ap. d. 2:42), ziedojumu došana (Mk. 12:42–44), dziedāšana (Ps. 100:2; Kol. 3:16) un mīlestības darbi jūsu tuvākajam (Rom. 12:1–2).

Šīs sievietes piemērs rāda, ka tas, ko jūs darāt Dievam, NAV BŪTISKĀKAIS Dievam tīkamā dievkalpošanā. Jūsu darbi ir atbildes reakcija uz Dieva mīlestību un žēlastību, kas izlieta pār jums dievkalpošanā. Galvenais dievkalpošanā ir Kristus darbs dāvājot grēku piedošanu, ko Viņš mums nopelnīja pie krusta. „Mēs mīlam, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis” (1. Jņ. 4:19).

PĀRBAUDIET, VAI JŪSU DIEVKALPOŠANA IR DIEVAM TĪKAMA

Kas jums ir svarīgākais dievkalpošanā? Vai jūs vairāk nodarbina domas par to, ko jūs darāt Dievam, vai arī tas, ko Dievs dara jūsu labā? Padomājiet par sievieti, kas attēlota šajā gleznā. Lai viņas piemērs ir paraugs jūsu attieksmei pret dievkalpošanu, un tad tā būs Dievam tīkama. Nāciet pie Jēzus tāpat kā viņa – nevis pienesot dāvanas, kuras Viņam vajadzētu uzskatīt par vērtīgām, bet gan ilgojoties saņemt grēku piedošanu, apžēlošanu un attaisnošanu. Tās ir dāvanas, ko Dievs labprāt mums dod. Viņš tās dāsni sniedz Savā vārdā, Viņa dāvātajā Kristībā un Svētajā Vakarēdienā.

Mīļais Kungs, māci mani, lai dievkalpošanā es tāpat kā šī sieviete nebūtu devējs, bet gan saņēmējs. Lai mana pielūgsme būtu Tev pieņemama un vērtīga Tavās acīs, kad es dievkalpošanā raudzītos tikai pēc Tevis dāvātās piedošanas un jaunās dzīves. Uzrunā mani Tava vārda pasludinājumā, Kristībā un Svētajā Vakarēdienā, tāpat kā Tu uzrunāji šo sievieti, sakot: „Tavi grēki tev ir piedoti.. Tava ticība tevi ir izglābusi. Ej ar mieru”* (Lk. 7:48, 50). Āmen.