:: e – BAZNICA ::

Jēzus un grēciniece

Bet Jēzus aizgāja uz Eļļas kalnu. Agri no rīta Viņš atkal gāja Templī, un visa tauta nāca pie Viņa, un Viņš apsēdās un mācīja viņus. Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši, tie sacīja Viņam: “Mācītāj, šī sieva pienākta laulības pārkāpšanā. Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?” Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs. Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!” Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja. Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: “Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?” Viņa atbildēja: “Neviens, Kungs!” Tad Jēzus sacīja: “Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!” [Jņ.8:1-11]

Šodienas evaņģēlijs vēstī par notikumu kādas sievietes dzīvē. Apustulis Jānis ir korekts, un nemin viņas vārdu. Rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti pie Jēzus. Viņa tika pieķerta laulības pārkāpšanā. Šī ir diena, kas pilnībā izmainīs sievietes dzīvi. Viena diena daudzējādi var izmainīt arī mūsu dzīvi. Reizēm nedēļas un pat gadi aizrit bez būtiskām pārmaiņām, bet tad pēkšņi viss nenovēršami kļūs citāds.

Apsūdzētā grēciniece

Mēs gandrīz neko nezinām par šīs sievietes dzīvi, bet tam arī šobrīd nav nekāda nozīmes. Viņi pieķēra kaunpilnā noziegumā, par kuru Mozus bauslība pieprasa nāves sodu. Tagad sieviete stāv Jēzus priekšā. Vai Jēzus viņu notiesās? Vai Jēzus akceptēs viņas rīcību? Kā Viņš rīkosies?

Būt apsūdzētam laicīgās tiesas priekšā ir skumji, bet vēl skumjāk būt Dieva likuma apsūdzētam.

Israēlam toreiz Mozus likums bija gan civilais, gan Dieva likums. Rakstu mācītāju un farizeju saņemtā sieviete stājas sabiedrības priekšā. Tajā pat laikā viņi pārstāv arī Dieva likumu. Tas apsūdz arī sievietes sirdsapziņā. Vēl sieviete tiek vesta pie Jēzus, kurš bija pazīstams kā pravietis un garīgs mācītājs. Grēkā pienāktā sieviete visticamāk nezināja, ka Jēzus ir Mesija. Bet viņa zināja, ka Jēzus ir pravietis.

Sievietei nebija šaubu par sagaidāmo spriedumu. Pirms brīža viņa bezrūpīgi ļāvās jutekliskai baudai, bet nu viņa, grēciniece, ir apsūdzēta. Spriedums varēja būt vienīgi nāve zem akmeņu grēdas. Drīz viņai par visu būs jāatskaitās Dievam. Noteikti viņu pārņēma bailes no sprieduma un nāves, un sirdsapziņas mokas.

Un kā klājas tev? Laicīgais likums mūsdienās par šo pārkāpumu neparedz nekādu sodu, tādēļ laulības pārkāpšana ir tik ļoti izplatīta. Bet Dieva likums ir spēkā nemainīgi: “Nepārkāp laulību!” Turklāt Dievs saka: “Nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā.” [Gal.3:10] Dievs liek atbildēt un modina grēcinieka sirdsapziņu.

Dievs savu morāles likumu ierakstījis katra cilvēka sirdī. Tā nu mēs zinām, kas ir pareizi un kas nē. Jāieklausās tikai sirdsapziņā. Cilvēks, protams, var sirdsapziņu gan apmānīt, gan nocietināt, un tā nedarbosies pareizi un kā nākas. Lai mums būtu atziņa par mūsu grēcīgumu, ir jāsludina Dieva bauslība.

Rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti pie Jēzus un apsūdzēja. Viņi nepazina Evaņģēliju. Likuma priekšā arī viņi bija liekuļi, paši būdami vainīgi. Bet apsūdzēt viņi prata un noveda sievieti izmisumā. Tādi sludinātāji pasaulē bijuši vienmēr. Apsūdzēt viņi prata, bet palīdzēt nē. Savukārt, Dievs spēj viņu apsūdzību izmantot lietderīgi, proti, tā viens grēcinieks tiek atvests Jēzus priekšā, pat ja nodoms šoreiz bijis pavisam cits.

Apžēlotā grēciniece

Rakstu mācītāji un farizeji vēlējas pieķert Jēzu, lai varētu Viņu apsūdzēt. Tomēr viss necerēti apgriezās kājām gaisā. Jēzus raksta smiltīs. Tā ir zīme. Jo stāv rakstīts: “Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie atstājuši To Kungu, dzīvības ūdens avotu.” [Jer.17:13] Tā kā farizeji zīmi nepazina, Jēzus saka: “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!” To dzirdot, viņu sirdsapziņas apstiprināja, ka viņi ir vainīgi. Viņi viens pēc otra devās projām, sākot ar vecākajiem. Nevar taču piepildīt Mozus likumu tas, kurš pats jau sen ir pelnījis nāves sodu.

Tā nu palika tur Jēzus un sieviete. Jēzus sievietes soģus bija aizdzinis, bet viņa palika pie Jēzus. Jēzus viņai jautāja: “Kur viņi ir, tavi apsūdzētāji? Vai nevies tevi nenotiesāja?” Sieviete atbildēja: “Neviens, Kungs!” Tad Jēzus sacīja: “Arī es tevi nepazudinu.”

Mirklī viss mainās. Nupat pasūdzētā grēciniece stāvēja uz nāves sliekšņa un sirdsapziņas mokās. Tagad viņa stāv Jēzus priekšā apžēlota, brīva no apsūdzības, un viņas grēks ir piedots.

Grēcinieks ir jāved pie Jēzus nevis lai pazudinātu, bet lai apžēlotu. Jēzus nesa mūsu grēku nastu un izpirka to pie krusta koka. Viņš no sirds vēlas mums piedot un sniegt mums mieru. Šodienas stāsts daudziem kritušajiem dāvājusi drosmi ticēt Kristū. Tā ir brīnišķīga labā vēsts, sirdsapziņas izmocītai un Dieva tiesas izbiedētai, dvēselei.

Atbrīvotā grēciniece

Bet ar to mūsu teksts nebeidzas. Jēzus atbrīvo sagūstīto sievieti ar vārdiem: “Turpmāk negrēko.” Pirms mirkļa sievietes dzīvība bija apdraudēta, bet nu to sagaida jauna dzīve un brīvība. Kāda būs šī dzīve?

Noteikti būs tādi, kas vilināts viņu atgriezties pie agrākā dzīves veida. Sievietei nepieciešams atbalsts staigājot Dieva bērna gaismā, lai atkal nenokļūtu grēka jūgā. Jēzus viņai kā ceļa spieķi dod Savu vārdu: “Turpmāk negrēko.” Tagad sieviete var sacīt: “Jēzus izglābis manu garu un dvēseli. Viņš sacīja – turpmāk negrēko. Kā gan varu darīt tik smagu grēku un grēkot pret savu Apžēlotāju un Palīgu. Atkāpieties, kārdinātāji!”

Kad Jēzus dāvā piedošanu un apžēlo, Viņš dāvā arī Dieva bērna brīvību. Mēs dzīvojam nevis grēka verdzībai, bet gribam dzīvot Dievam un kalpot Viņam, kā Viņa bērni.