Svētā Jāzepa diena

19.martā kristīgā baznīca piemin Jēzus Kristus audžutēvu, proti cilvēku, kam vienam no pirmajiem bija tas gods savām acīm skatīt Dieva Dēlu.

Viss, kas zināms par Svēto Jāzepu, ir atrodams pirmajās divās Mateja un Lūkas evaņģēliju nodaļās. Pārējās vietās viņš pieminēts tikai garāmejot (Lk.3:23, Jņ.1:45, Jņ.6:42) pieņemot par Jēzus no Nācaretes tēvu.

Matejs parāda Jāzepa līdzcietību pret savu saderināto, kad viņš uzzina par Marijas grūtniecību Jāzeps izlemj paslepus viņu pamest, lai izvairītos no neslavas un nepieļautu līgavas nomētāšanu ar akmeņiem. Taču tad Tas Kungs sūta Savu eņģeli un atklāj patieso cēloni šim neparastajam notikumam, Jāzeps paklausa Dieva gribai un apņem Mariju par sievu.

Tādējādi Debesu Tēvs žēlīgi ļāva šim vienkāršajam cilvēkam uzņemties atbildību pār iemiesotā Vārda un Dieva dzemdētājas drošību un iztikas nodrošināšanu Jāzeps pat nespēja iedomāties kādi neaptverami notikumi viņus sagaida, tai skaitā ganu un Austrumu gudro apmeklējums, kā arī Hēroda dusmas un viņu bēgšana uz Ēģipti.

Jāzeps bija dievbijīgs jūds, Dāvida pēcnācējs, vispārpieņemts, ka pēc profesijas viņš bija galdnieks. Lai gan Bībelē tiek izmantots grieķu vārds τέκτων, kas tulkojot latviski drīzāk nozīmē amatnieks vai namdaris.

Ņemot vērā, ka Svētie Raksti vairs nekur citur nepiemin Jāzepu un ka mūsu Pestītājs uzticēja apustulim Jānim rūpēties par savu māti Mariju, tiek pieņemts, ka Jēzus audžutēvs nomira laikā starp Tempļa apmeklējumu, kad Jēzum bija divpadsmit gadu (Lk.2:41-51) un Kunga kristīšanu (Mt.3:13-17) aptuveni trīsdesmit gadu vecumā.