Ko nozīmē tas, ka Svētais Vakarēdiens ir Sakraments?

Mārtiņa Lutera “Lielajā Katehismā” ir teikts:

“Tā ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un asinis zem vīna un maizes [zīmēm], ko mēs kā kristieši pēc Kristus vārda pavēlējuma esam saņēmuši ēst un dzert. Un kā mēs esam teikuši par Kristību, ka tā nav vienkārši ūdens, tā arī šeit mēs sakām, ka Sakraments ir maize un vīns, bet ne vairs [tāds] vīns un maize, kā tas parasti tiek galdā likts, bet gan vīns un maize, kas saistīts un savienots ar Dieva vārdu.”

Visā tajā ir tikai viens patiesi noteicošs faktors – Kristus vārdi.

“Tas ir Dieva vārds (es saku), kas piepilda šo Sakramentu, ka tā vairs nav maize un vīns, bet ir un tiek saukta par Kristus miesu un asinīm. Ja mēs atņemam Dieva vārdu vai lietojam šo Sakramentu bez Dieva vārdiem, tev nav nekas vairāk kā [vien] maize un vīns. Bet, ja Dieva vārdi paliek, kā tiem vajadzētu būt un jābūt, tad šī paša iemesla dēj tā ir patiesa Kristus miesa un asinis. Jo tā saka Kristus un Viņš nekad nevar melot vai kļūdīties.”

Šeit minētie “vārdi”, kuriem ir tik liela nozīme, nav nekas cits, kā Sakramenta iestādīšanas vārdi. Tie mums jālieto ik reizi, kad mēs svinam Svēto Vakarēdienu.

Kādēļ tas tā – to mēs varam izskaidrot (Konkordijas formulā) šādi:

“Izdalot Svēto Vakarēdienu, tā iedibināšanas vārdiem jābūt skaļi un skaidri izrunātiem vai izdziedātiem draudzes priekšā, un tie nekādā ziņā nevar tikt izlaisti, lai tādā veidā tiktu paklausīts Kristus pavēlei: “To dariet..” un, otrkārt, lai klausītāju ticība attiecībā uz šī Sakramenta dabu un augļiem (attiecībā uz Kristus miesas un asinu klātbūtni, attiecībā uz grēku piedošanu, visiem labumiem, kuri gūti ar Kristus nāvi un asins izliešanu, un piešķirti mums Kristus novēlējumā) varētu tikt Kristus vārda atmodināta, stiprināta un apstiprināta, un (bez tam) lai maizes un vīna elementi varētu tikt konsekrēti jeb svētīti šai svētajai lietošanai tādā kārtā, ka Kristus miesa un asinis varētu līdz ar to būt mums celtas priekšā un dzeršanai.”