Kolhozs LELB un Gaismas Pils Salaspilī

Sapnis par dievnamu Salaspilī vēl nav īstenojies. Tas ir sapņots jau tik ilgi, ka kļuvis bez maz par draudzes pastāvēšanas jēgas un identitātes simbolu.

Iespējams tādēļ, draudze pēc desmitās tiesas ieskaitīšanas LELB centra kontā, atlikušo miljonu nolēma ieguldīt dievnama celšanā, kā teikt – ja ceļ, tad ceļ.

Gaismas pils

Kad LELB centrs deva mājienu, ka dievnamu var uzcelt arī par 600 000, draudze devās ierakumos, lai nosargātu savu gaismas pili.

Bet, kad LELB centrs deva mājienu, ka citām LELB draudzēm daļa salaspiliešu līdzekļu būtu noderīgāki, draudze tika sagrābta bez maz vai aiz … īsi sakot, tas bija uzbrukums tās pašapziņai.

Nauda, nauda, nauda. Visu laiku tika runāts par naudu. Jo tam, kam daudz naudas, tam arī daudz draugu.

Draudze nolēma, ka baznīcu cels nevis LELB Pastorāts, bet krietns vīrs no pašu vidus. Pēc tam LELB Pastorāts pat neiesaistījās būvdarbu uzraudzībā, jo, ja piķis citam, tad citam.

Tad, saskaņā ar LELB centra mācību, draudze vasarā nestrīdoties pārskaitīja ievērojamu summu LELB centram lojālo mācītāju algām.

Tā nu pagāja kāds laiciņš.

LELB centrs sapulcējās lemt par draudzi, kura, kopā ar citām LELB draudzēm, nule kā deleģēja savu neatkarību LELB centram. Pastāvēja draudi, ka LELB centrs saskaņā ar LELB mācību var atcelt mācītāju un draudzes padomi, un pats stāties to vietā. Tādēļ draudze nolēma konfliktu atrisināt un pārskaitīja atlikušo naudu būvuzņēmējam. Kā teikt – tālāk no grēka.

Kolhozs

Kolhozs LELB nesamierināsies ar lūrēšanu caur sētas mietiem kā Salaspilī tiek „izsaimniekots” viņu ļimons. LELB uzskata, ka tā ar kolhoza kopējo naudu rīkoties nevar. Cik nav negatīvu piemēru par negodprātīgiem un savtīgiem, kārdinājumā kritušajiem, no atmodas laikiem!

Kohoza priekšsēdētājs Jānis Vanags pat uzrakstīja petišu par šo nesmukumu. Bijušie budži pretojās kolektivizācijai. Iestājušies kolhozā tie nodarbojās ar kaitniecību, sabotāžu un kolhoza mantas izsaimniekošanu.

Brigadieris Īvāns sacīja, ka biedre Sarmīte Fišere nav tikusi galā ar saviem pienākumiem, ir slikta administratore un turklāt vēl kūdījusi draudzi pret kolhoza vadību, tāpēc par šo jautājumu vēl lemšot, un, iespējams, viņa saņemšot sodu. Viņš ir arī noraizējies vai spekulatns Kokins ar saņemto naudu neaizbēgs uz kapitālistisko Ameriku.

Tiešām būvuzņēmējam Aivaram Kokinam, atšķirībā no daudzajiem amata brāļiem, ekonomiskā krīze vēl ilgi nedraud. Tomēr viņš pats ir kristietis, šo dievnamu godprātīgi uzcelšot un pats ziedošot iztrūkstošo naudu būvdarbu pabeigšanai. Viņš ir pieredzējis cilvēks, kas mēģina dievnamu kolhozā uzcelt jau kopš 70-tiem. Viņš zina, cik grūti ir būvēt dievnamu, kad valda sarkanais terors.