Kristības dāvanas atgādinājums

Kādā sprediķī par Jēzus kristību (Mt.3:13-17) Luters savai draudzei stāstījis par savu dzīvi, kā viņu, mūku, mocījis viens jautājums: kā var atrast žēlsirdīgu Dievu? Kā es ar to, kas esmu un ko daru, varu pastāvēt Dieva priekšā?

Un viņš stāsta tālāk:

“Un tādas domas mani dzina ai īpašu centību izpildīt mūka pienākumus, un es sevi nomocīju un spīdzināju ar gavēšanu, salšanu un stingru dzīvošanu. Taču ar to es nesasniedzu neko vairāk kā to, ka biju pazaudējis, pat noliedzis, mīļo Kristību. Lai netiktu citu pavedināti, turēsimies pie atziņas, ka Kristība nav mūsu darbs, nedz rīcība, bet gan ir Dieva darbs pie mums.”

Atkal un atkal Luters draudzei sprediķos atgādina Kristību. Jo tā ir amats katram kristietim. Latviešu valodā šo sakarību skaidri pauž šeit lietotie valodas vārdi — katrs kristietis ir arī kristīts. Viņš nes Kristus Vārdu [t. i., personvārdu], un viņš to arī piesauc lūgšanā un apliecinājumā.

Ieklausīsimies, kā Luters skaidro “Mazo katehismu” un atbild uz jautājumu:

“Ko dod vai kā līdz Kristība?” — “Tā dara, ka grēki top piedoti, tā pestī no nāves un velna un dod mūžīgo svētlaimi visiem tiem, kas ko Dieva apsolījuma vārdi saka..

Kuri ir šie Dieva apsolījuma vārdi? — Tie, kurus saka mūsu Kungs Jēzus Kristus: kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.”

Mēs iepriekš dzirdējām, kā Luteru mocījis jautājums: kā man atrast žēlsirdīgu Dievu? Kristība ne vien sniedz atbildi uz šo jautājumu, tā mūsos arī rada jaunu cilvēku, kas reāli saistīts ar Kristu. Protams šis cilvēks vēl dzīvo miesā, kas tuvojas savai nāvei, — kā mums visiem kādreiz jāmirst. Tas izsacīts vārdos: “Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Rom.6:23)

Šeit Luters mums, kristiešiem, sniedz kādu dzīves likumu — Kristū mēs redzam, ko Viņš ir darījis mūsu labā un kas mēs esam caur Viņu. Kristus krusts, kas pēc cilvēku mērauklām ir zaudējuma un cilvēku ļaunuma zīme, pēc Dieva gribas ir uzvaras zīme tam, ka ir uzvarēti grēks un nāve. Un tādēļ Luters aizvien atkārto, ka mums vajag “patverties [palīst apakšā] zem Kristības”, “atgriezties atpakaļ pie Kristības”.