Kas Dievam debesīs liek valdīt [508]

Kas Dievam debesīs liek valdīt Uz viņu mūžam ceredams,
Tam grib tas viņa bēdas saldīt, To brīnišķi uzturedams;
Kas uz to Kungu paļaujās, Uz smiltīm tas nedibinās.

Ko palīdz zūdities un cīties? Ko palīdz mūsu vaimanas?
Ko palīdz ar ikdienas bīties Un bēdas sūdzēt nopūtās?
Mēs savas vaidas vairojam, Jo vairak mēs vēl noskumstam.

Lai maģķenīt mēs klusu ciešam, Ar mieru sirdī dodamies!
No Dieva viss mums uziet tiešam, Ar viņu būs mums pietikties
Dievs, kas mūs mūžam ne-ienīst, Ar mūsu vaidas gan pazīst.

Viņš prieka-laiku gan atvadīs, Ko vaijag’ mums, gan zinadams;
Ja viņš mūs taisnus vien atradīs, Bez viltus mūs nomanidams,
Tad nāk Dievs, pirms mēs atskārstam, Un pilda mūs ar dāvanām.

Nedoma savu krustu nesot, Dievs esot no tev apslēpies!
Un ka tas Dievam klēpī esot, Kas lielā laimē barojies!
Laiks šodien tev, rīt’ viņu spiež, Dievs katram viņa tiesu spriež.

Pie Dieva nevaid grūta lieta, Bet viegla tam vis’augstakam,
To zemot, kas stāv augstā vietā, Un godu dot tam nabagam;
Tas brīnišķīgs Dievs, kas visur klāt, Drīz zemot var var, drīz augstināt.

Ej lūdzot, dziedot Dieva pēdās, Dar to, kas tevim pieklājās;
Met uz to Kungu savas bēdas; Tas savu svētib’ atjaunās.
Kas Dievam tic un paļaujās, To mūžam viņš ar neatstās.