Miers virs zemes

Miers virs zemes (Lk.1:14), tā nav problēma, bet bauslis kas pats sevi devis līdz ar Kristus atnākšanu. Pret bausli ir dubulta izturēšanās: obligātā, aklā paklausība darbos vai šķietami svētais čūskas jautājums: vai Dievs tā teica?

Šis jautājums ir paklausības nāvīgākais ienaidnieks, un tāpēc ir jebkura patiesa miera lielākais ienaidnieks.

Vai Dievs nepazina labāk cilvēka dabu un nezināja, ka tas ir dabisks likums, ka šajā pasaulē ienāks kari? Vai Dievs nedomāja, ka mums gan jārunā par mieru, bet darbos gan tas nav jāīsteno? Vai Dievs nav sacījis, mums ir jāstrādā miera labā, bet drošībai mums gan ir jātur gatavībā tanki un indīgas gāzes? Un tas šķietami nopietnākais: vai Dievs ir teicis, tev nav jāsargā sava tauta?

Vai Dievs ir teicis, tev ir savs tuvākais jāatdod ienaidniekam? Nē, to visu Dievs nav teicis, bet viņš ir teicis, ka Dievam ir jābūt cilvēku starpā, ka mums viņam ir jāklausa, neuzdot nekādus tālākus jautājumus, to viņš ir domājis.

Kurš uzdod jautājumus par Dieva bausli, pirms tam paklausa, tas to jau ir noliedzis.