Viena Vārda divas nozīmes

Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību. Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. [Sal.pam.28:13; Jēk.5:16]

Tas Kungs Kristus Jēzus nāk uz tiesu

Iespējams, ka tu jau ne pirmo reizi dzirdi apgalvojumu, ka Dieva vārds ir nemainīgs. Cilvēku mainīgā attieksme pret to ir iemesls, ka citam tas pats Dieva vārds skan kā evaņģēlijs, bet citam kā bauslība. Un tā tas patiesi ir, jo atkarībā no mūsu garastāvokļa bieži vien mainās indivīda attieksme pret nemainīgo Dieva vārdu.

Jēzus ir patiesība. Kristus ir taisnība. Dieva Dēls Kristus Jēzus ir Dieva Vārds, caur kuru viss ir radīts – Dieva Vārda spēkā viss joprojām pastāv. Dieva Vārds jau ir tieši tas, kas uztur pilnīgi visu, kas vien ir radies. Un Dieva Vārds atklāj arī to, ka cilvēks ir grēcīgs.

Kas atliek cilvēkam? Tev tiek piedāvāts atrast atbildi izšķiroties ticēt vai neticēt. Katram pašam tiek dota brīvā izvēles iespēja izvēlies priecīgo ziņu, vai saņem brīdinājumu par tiesu.

Ko varētu tev palīdzēt es? Vienīgi norādīt, ka ne uz savu pieredzi balstoties, vai izjūtām, bet ticot Rakstu autoritātei mēs nākam pie patiesā atziņas. Dieva vārds ir nemainīgs, cilvēka atziņa ir tā, kas mainās ne mēs Dievu atrodam, bet Dievs mūs atrod, kad mēs Dievu meklējam.

Dieva Svētais Gars ir tas, kas uzrunā sirdsapziņas; Kristus ir patiesība un ceļš uz dzīvību; Dievs visā savā Trīsvienībā ir klātesošs dievkalpojumā. Evaņģēlija sludināšana ir līdzeklis, caur kuru Dieva vārds nonāk līdz cilvēka ausij. Par to kas tālāk darās tavā sirdī, man kā sludinātājam nav zināms.

Es nevaru dot neko citu kā vien Dieva Vārdu un to pašu Krustā sistu. Varenu ģeķīgu vārdu: “JĒZUS”, kurš Dieva veidā būdams neturēja par laupījumu līdzināties Dievam. Es nevaru neko dot, kā vien sludināt Dieva Dēlu, kurš nodzīvoja savu zemes dzīvi tā arī neizmantojot neko no savām dievišķajām pilnvarām sevis paša labā, lai galu galā nomirtu tik stulbā nāvē – pienaglots pie Staba.

Un dēļ kam? …kāda velna pēc Viņam to vajadzēja darīt? …Vai tā dēļ, lai mēs ar savām necienīgajām lūpām varētu saņemt, to kas par mums dots – patiesu Dieva miesu un uzņemt sevī patiesas Kristus asinis, kas izlietas mūsu grēku piedošanai? …Tiešām, ja nu vienīgi tādēļ, lai arī mēs, katrs savā laikā Kristīti, varētu nākt pie Dieva galda un saņemt Viņa Svēto Vakarēdienu.

Atgriežoties pie jau iepriekš pasacītā, man ir tikai divas ziņas, ko tev sludināt [tomēr tā ir viena un tā pati vēsts]. Tā pirmā ir: „Tas Kristus atkal…” un tā otrā ir: „…atkal tas Kristus”. Un tas nav kā matemātikā, kur saskaitāmo kārtība neietekmē rezultātu. Kristus ir bēdīgā ziņa tiem, kas iet pazušanā un priecīgā ziņa tiem, kas uz viņu tic, jo Kristus ar visiem saviem eņģeļiem nāk uz tiesu, lai ikviens saņemtu, ko miesā būdams darījis – labu vai ļaunu ticējis vai neticējis sludinātajam vārdam.