Dievs ar grēknožēlas dāvanu jūs šķīsta un dziedina

Pirmā Ženēvas konvencija, kas tika parakstīta 1864.gada 22.augustā, noteica, ka kaujā ievainotam kareivim ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību neatkarīgi no tā, kurai karojošajai pusei viņš pieder. Tādējādi šī konvencija radīja tādu paradoksālu situāciju, kāda ir attēlota šeit, – pēc kaujas tas pats kareivis, kurš ievainojis savu pretinieku, nu palīdz sadziedēt tā ievainojumus!

Šis paradokss rāda, kā Dievs jūsos veido atgriešanos no grēkiem. Vispirms Dievs jūsos rada nožēlu, satriecot jūs ar savas Bauslības sitieniem. Pēc tam, gluži kā Ženēvas konvencijai pakļauts kareivis, Dievs pārsien šos jūsu ievainojumus (Hoz.6:1), pārklājot tos ar sava dziedinošā Evaņģēlija apsolījumiem.

DIEVS ATGRIEŽ JŪS NO GRĒKIEM

Daudzi domā, ka atgriešanās no grēkiem ir darbs, kas cilvēkam jāveic Dieva labā, atbildot uz Dieva vārda aicinājumu. Tomēr Raksti skaidri norāda, ka tas ir Dievs, nevis cilvēks pats, kurš īsteno cilvēka atgriešanos (Ap.d.5:31; 11:18). Patiesībā, ja vien Dievs jau nedarbojas cilvēkā, cilvēks pats nemaz nespēj apzināties savu grēku un vēlēties no tā atbrīvoties! Dievs ir devis Bauslību, un apustulis Pāvils saka: “Bauslība dod grēka atziņu” (Rom. 3:20), kā arī: “Es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis Bauslības” (Rom.7:7).

VIŅŠ SATRIECA MANUS KAULUS

Atgriešanās no grēkiem sākas ar to, ka Dievs, ja tā varētu teikt, karo ar jums. Dievs jums “uzbrūk” ar Bauslības prasībām un lāstiem, satriecot jūsu sirdsapziņu tā, ka jūs sākat apzināties savus grēkus. Tādējādi Dievs jūsos rada sirdssatriektību jeb nožēlu par grēkiem. Ķēniņš Dāvids, piemēram, reiz pārkāpa laulību ar kādu sievieti Batsebu, un šim grēkam sekoja nākamais – viņas uzticamā vīra Ūrijas noslepkavošana (2.Sam.11:1-27). Vēlāk Dāvids raksta, ka Dieva Bauslība ar tādu nospiedošu smagumu gūlās uz viņa sirdsapziņas, itin kā Dievs lauztu viņam kaulus (Ps.51:10), un Dāvids lūdza Dievam: “Neraidi mani prom no sava vaiga” (Ps.51:13).

Iespējams, jūsu sirdsapziņa ir pieredzējusi tik smagus Dieva Bauslības sitienus, ka jūs gluži kā Dāvids varētu teikt: “Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem. Es esmu.. pagalam sasists, man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās” (Ps.38:5, 9). Bet varbūt jūs pavisam vienkārši esat piedzīvojis savu grēku atziņu bez tādām lielām šausmām un sāpēm, kādas apraksta Dāvids. Jebkurā gadījumā grēku apzināšanās ir dāvana, ko jums dod Dievs. Kad sirdsapziņa jūs apsūdz vai nu viegli, vai smagi, tas ir Dieva žēlastības un mīlestības darba iesākums jūsos. Bez tās atgriešanas darba turpinājums nav iespējams.

ES DZIEDĒŠU TAVAS BRŪCES

Pēc tam, kad Dievs ir jūs satriecis ar Bauslību, Viņš rīkojas kā Ženēvas konvencijai pakļauts kareivis – Viņš pārsien jūsu ievainojumus ar dziedinošajiem Evaņģēlija apsolījumiem. Tā saka Vecās Derības pravietis Hozeja: “[Dievs] mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces” (Hoz.6:1). Tas Kungs pasludina arī ar pravieša Jeremijas muti: “Es sasiešu tavas vātis un dziedēšu tavas brūces” (Jer.30:17). Ar Evaņģēlija apsolījumu spēku Dievs rada jūsos ticību, un tas ir otrais solis Viņa darbā, atgriežot jūs no grēkiem.

Dziedināšana, kuru Dievs sniedz jūsu ievainotajai sirdsapziņai, nāk no kāda īpaša avota – no Jēzus, krustā sistā Dieva Dēla. Pravietis Jesaja sacīja par Jēzu: “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jes.53:5). Lai kādus “sitienus” mēs no Dieva saņemtu mūsu grēku dēļ, Jēzus par tiem ir cietis daudz vairāk! Viņš ir izlējis savas asinis par visiem jūsu grēkiem, tāpēc jums par tiem nav jāmaksā ar jūsu fiziskajām ciešanām un nāvi. Dieva Bauslība jūs gan satriec un liek jums ciest, bet tas nav sods par jūsu grēkiem. Šo sodu jūsu vietā ir izcietis Jēzus Kristus pie krusta (1.Pēt.2:24). Tagad Bauslība jūs satriec ar noteiktu mērķi, – lai sagatavotu dziedināšanai ar dievišķā Evaņģēlija apsolījumiem Kristū, kas sniedz jums drošu pārliecību par mūžīgo dzīvību. Tā kā Kristus dod jums ticību un piedošanu, Dievs vairs nav jūsu pretinieks, jo tagad jums “ir miers ar Dievu” (Rom.5:1).