Kāpēc mēs nepiekūstam

“Tāpēc mēs nepiekūstam.” [2.Kor.4:16]

Savā ceļā apustulis Pāvils bija piedzīvojis daudz grūtību un pretestību. To zina visi, kas tuvāk iepazinuši viņa vēstules. Lasi, piemēram, 2. Kor. 11:23 u. trpm., un tu redzēsi Pāvila piedzīvotos ārējos šķēršļus, tai skaitā cietumu, spīdzināšanu, viltus brāļu un maldu mācītāju pretestību. Tomēr viņš priecājas, ka “mēs nepiekūstam”, un paskaidro arī iemeslu.

Pirmkārt, uzdevumu sludināt Dieva vārdu Pāvilam bija uzticējis Tas Kungs. Tā nebija viņa paša iniciatīva. Šo kalpošanas uzdevumu Pāvils bija saņēmis no paša Kunga un to labi apzinājās.

Otrkārt, arī Pāvils bija saņēmis grēku piedošanu un apžēlošanu. Tagad viņa “nasta” bija kalpošana ar Dieva žēlastību un Jēzus nopelna sludināšana. Tomēr apustulis to neuzskatīja par smagu jūgu un grūtu nastu, bet gan par lielu prieku un privilēģiju, jo pats bija piedzīvojis žēlastības pilno glābšanu Jēzus nopelna dēļ.

Treškārt, Pāvils bija saņēmis Evaņģēlija vēsti no paša Jēzus. Tagad šī vēsts Pāvilam bija skaidri un saprotami jāsludina citiem. Apustulis saka: mēs neviltojam Dieva vārdu, kā daudzi to dara, bet sludinām Dieva vārdu, neko nepieliekot un neatņemot, tāpēc nepiekūstam un nezaudējam drosmi. Dieva vārdam ir spēks, kas pārvar cilvēka pretošanos [2.Kor.2:17].

Pāvils divreiz atkārto vārdus: “Mēs nepiekūstam.” Un 4. nodaļas beigās mūs iedrošina, rakstīdams: “Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams.”

Svarīgākās Dieva dāvanas ir miesas acīm neredzamas. Ar miesas acīm mēs nespējam saskatīt Jēzus taisnības baltās drēbes, kas ietērpj un izglābj grēcinieku. Parasti mēs redzam tikai savu vājumu, grēku un nepilnību. Taču ticībā man ir dota un arī pieder paša Jēzus taisnība.

Kā būs ar mums? Vai mēs piekusīsim un zaudēsim drosmi? Nē, mēs kļūsim stipri un pastāvīgi ticībā Jēzum, zinādami, ka Viņš mums ir devis galīgo uzvaru.