Piedot parādniekiem

Dievs no savas brīvas gribas ir jūs piedevis. Viņš neveido pretstatījumu mūsu un Dieva piedošanai kā kādu samaksu vai nopelnu, tā ka Dievam nāktos mūs piedot tāpēc, ka mēs iepriekš esam piedevuši citiem. Taču Viņš saka: “Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis” (Ef.4:32).

Turpmāk viņi bīsies no ikkatra grēka, labos savu dzīvi un sekos dievbijībai. Tātad tas ir ļoti nozīmīgs brīdinājums, kas līdzinās solījumam vai zvērestam mūsu debesu Tēva priekšā, ka mēs nezaimosim Viņa tēvišķo labestību un piedošanu, brīvi grēkodami. Mēs apsolām, līdzīgi zvērestam, uzlabot savu dzīvi. Šo vispārējo mācību par dzīves uzlabošanas cēlo mērķi Kristus skaidro ar īpašu piemēru par brālīgu savstarpēju piedošanu. Tas ļoti labi saskan ar šīs lūgšanas vārdiem un mācību par nepieciešamību griezt otru vaigu (Mt.5:39). Tā kā miesa ir saindēta ar rūgtuma sakni (Ebr.12:15), ir pilna nepacietības, atriebības kāres un nepiekāpīga dusmās, un ir tālu no samierināšanās un piedošanas, mēs lūdzam arī par to, lai šī rūgtuma sakne tiktu no Svētā Gara izrauta, iznīcināta un nogalināta mūsos. Mēs lūdzam, lai mūsos tiktu iedegta vienotības, samierināšanās un piedošanas mīlestība. .

Tā kā mēs nespējam šajā pasaulē dzīvot, negrēkojot pret Dievu, tā mēs nespējam dzīvot starp saviem brāļiem, daudzkārt neaizvainojot viens otru, un tāpēc Kristus savienoja abas šīs domas vienā, piektajā lūgšanā. Tā tīra sirdsapziņa attiecībās ar Dievu caur nemitīgu grēku piedošanu un brālīgu žēlsirdību, par kuru Dievam ir īpašs prieks, tiktu saglabāta cilvēku starpā caur nemitīgu samierināšanos un savstarpēju piedošanu.

Tātad savā sirdī, privāti mēs piedodam saviem parādniekiem arī tad, ja tie nenožēlo izdarīto un nelūdz mūsu piedošanu. Šāda brālīga piedošana ir ļoti plašs jēdziens. Mums vai nu nemaz nav jāiecer dusmas vai naids pret savu tuvāko, kurš netaisni pret mums izturējies, vai arī ir jāatliek malā un jāatmet dusmas, naids un nepatika, kas mūsos radušies pret tuvāko, kurš mums nodarījis ļaunu. Mēs nedrīkstam ne atriebties, ne domāt par atriebību, ne uzņemties atriebties šim tuvākajam.