Nopelnīt Dieva žēlastību

“Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lk.6:37-38)

No šī Svēto Rakstu fragmenta mēs nekādā gadījumā nedrīkstam secināt, ka mēs varam nopelnīt Dieva žēlastību, izrādot žēlsirdību pret savu tuvāko. Dievam Jēzū Kristū bija pirmajam jāparāda mums Sava mīlestība, lai mēs varētu uzzināt, ko tas nozīmē – mīlēt savu tuvāko. Tādējādi, ja mēs joprojām rīkojamies neizrādot žēlastību, tā ir zīme, ka mēs nestāvam ticībā, ka mūsu grēki nav piedoti un ka, ja mums kādreiz ir piederējusi Dieva žēlsirdība, mēs to esam pazaudējuši. Jo Dievs ir taisnīgs, un Viņš nevar mūs atbrīvot no mūsu grēkiem, kamēr mūsu tuvākais vaid pret mums un apsūdz mūs Viņa priekšā. Dievam ir jārīkojas ar mums tāpat, kā mēs attiecamies pret savu tuvāko.

Daži turpina tiesāt savus grēcīgos tuvākos itin grēcīgā veidā. Tiklīdz viņi pamana viņos kaut ko netaisnu, pat ja tas izskatās tikai aizdomīgi, viņi uzbrūk apsūdzošā tonī, nevis pamāca mīlestībā. Šādi cilvēki tiesā savus tuvākos savā sirdī, skatoties uz viņiem no augšas, un uzskatot viņus pat par nekristiešiem. Viņi var arī nomelnot savus tuvākos, aiz muguras tos aprunājot un padarot to grēkus lielākus, nekā tie patiesībā ir. Šīm ļaunprātīgajām dvēselēm ir jāzina, ka Dievs tām atmēros ar to pašu mēru, ar kādu viņi mēro savus tuvākos. Pastarajā dienā tie, kas zīmēja lielus sava tuvākā grēkus, vienlaikus noraidot savējos, atklās, ka Dievs atjaunos līdzsvaru, ceļot gaismā viņu grēkus, pat visslēptākos.

Ja kāds bez mīlestības nosoda savu tuvāko, neizrādot žēlsirdību, kad šis cilvēks ir kritis dziļā grēkā, ja kāds nosoda tuvāko, uzstājot, ka tas nu nepavisam nav Dieva žēlastības cienīgs, un vienlaikus domā, ka viņš pats gan ir pestīšanas cienīgs, bet tai pat laikā liedzot šo žēlastību savam tuvākajam, tad Dievs viņu tiesās tā, kā viņš ir tiesājis. Tas, kas pazudina citus, tiks Dieva pazudināts. Tāpēc nepazudiniet, un jūs netapsiet pazudināti.

Tāpat Dievs tiesās cilvēku, kurš nevēlas piedot savam tuvākajam, kurš atsakās samierināties ar viņu, un kurš nelūdz piedošanu tam, kuru viņš ir aizvainojis. Dievs pievērsīs Savu skatu tam cilvēkam, pret kuru viņa tuvākais ir grēkojis, bet kas atsakās meklēt samierināšanos ar viņu. Dievs neuzklausīs tos, kuri necenšas meklēt mieru ar saviem tuvākajiem, kad viņi lūdz piedošanu. Turklāt Dievs kādu dienu pieaicinās šos tuvākos kā apsūdzētājus, un tad Dievs atteiksies uz visiem laikiem samierināties ar tiem, kas atteicās samierināties ar apkārtējiem. Tāpēc piedodiet, un jums taps piedots.

Visbeidzot, tiem, kas paliek nocietinājušies pret savu tuvāko viņu miesīgajās ciešanās, neko neaizdodot, nepalīdzot viņiem viņu nelaimē, atsakoties būt dāsni pret viņiem viņu trūkumā, tā nedodot viņiem mierinājumu viņu nelaimē, un dodot priekšroku turīgai dzīvošanai, kamēr apkārtējie cieš, ir jāapzinās, ka Dievs viņiem atmēros ar tādu pašu mēru. Mūžībā viņi būs kā tas bagātnieks, kurš nespēja dabūt pat ne piliena ūdens savai no slāpēm dedzinošajai mēlei. Šeit viņi varēja izmantot savas laicīgās mantas, lai nosusinātu asaras, apklusinātu nopūtas, atvieglotu ciešanas un glābtu nelaimīgos. Tā vietā viņi izvēlējās būt skopi, mīļojot savu naudu un mantu. Viņu šīs zemes skopums mūžībā kļūs par smagu nastu. Tāpēc dodiet, un jums taps dots.

Dievs patiesi ir taisnīgs. Viņš būs žēlsirdīgs pret žēlsirdīgajiem. Viņš būs labs pret labajiem. Ar tiem, kas samierinās, Viņš samierināsies. Pret dāsnajiem Viņš būs dāsns. “Jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lk.6:38) Gan Dievs, gan Viņa Vārds ir svēti un patiesi.