Spriedums, kas tiek pasludināts darbu svētajiem

Bet ko saka raksti? “Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu.” [Gal.4:31]

Te ismaelīti dzird spriedumu, kas viņiem tiek pasludināts. Šis spriedums ir iznīcinājis jūdus, grieķus, romiešus un citus, kuri ir vajājuši Kristus Baznīcu. Šis pats spriedums iznīcinās arī visus darbu svētos, kuri šodien lielās, ka esot Dieva tauta un baznīca, droši cerēdami saņemt mantojumu un uzskatīdami mūs, kas balstāmies Dieva apsolījumā, par ķecerīgiem ļaudīm, kas ir izstumti no baznīcas, tā ka nevar būt Dieva bērni un mantinieki.

Taču Dievs šo spriedumu apgriež otrādi un pasludina viņiem pašiem spriedumu, ka tie, kas ir kalpones bērni un vajā brīvās bērnus, tiks izstumti no nama un nesaņems mantojumu kopā ar apsolījuma bērniem, kuri vienīgie ir mantinieki, jo ir brīvās mātes bērni. Šis spriedums ir stingrs un neatsaucams, jo ne vārds no Rakstiem nevar tikt izdzēsts.

Jo Raksti ir pravietojuši, ka kalpones bērni tiks izstumti no nama, tas ir, no žēlastības Valstības, jo viņi nevar būt mantinieki līdz ar brīvās bērniem. Te jāievēro, ka Svētie Raksti gandrīz apkaunojošā veidā Bauslības un darbu darītāju tautu nosauc par “kalpones dēlu”, itin kā gribētu sacīt: jūs esat dzimuši verdzenei, tā kā jau no dzimšanas esat kalpi. Kādi kalpi? Bauslības, tātad arī grēka, nāves un mūžīgās pazušanas kalpi.

Ja mēs rūpīgi pārdomājam šādus izteikumus, tie mūs pārliecina par ticības mācību un taisnību un stiprina pret mācību par darbu taisnību, ko pasaule pieņem un augstu novērtē, nicinādama un noraidīdama mācību par ticību.