Pāvilu uzņema kā pašu Kristu Jēzu

Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju. Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas, nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu. [Gal.4:13-14]

Te Pāvils parāda, ko labu galatieši viņam ir darījuši. Pirmais un pats augstākais no visiem labajiem darbiem bija šāds: kad es pirmoreiz sāku jūsu vidū sludināt Evaņģēliju, es to darīju lielā miesas vājumā un lielos pārbaudījumos, tomēr šis mans krusts jūs neapgrēcināja. Tāpat jūs nenovērsāties daudzo pārbaudījumu un briesmu kas mani apdraudēja, bet uzņēmāt mani ar vislielāko mīlestību gluži kā Dieva eņģeli, kā pašu Kristu Jēzu.

Tā tiešām ir lieliska uzslava galatiešiem, ka viņi ir uzņēmuši Evaņģēliju, dzirdēdami to no tik nicināta un nomocīta cilvēka, kāds toreiz bija Pāvils.

Apustulis sludināja galatiešiem Evaņģēliju, kamēr jūdi un pagāni plosījās un pretojās šim pasludinājumam, jo visi, kuri bija vareni, gudri, izglītoti un garīgi ļaudis, ienīda, vajāja un apspļaudīja Pāvilu, mīdīja viņu kājām un zaimoja. Tomēr galatiešus tas neapgrēcināja — viņi nepievērsa uzmanību šim vājumam, pārbaudījumiem un briesmām; šie ļaudis ne tikai uzklausīja nožēlojamo, nicināto un nomocīto Pāvilu, atzīdami sevi par viņa mācekļiem, bet uzņēma un uzklausīja viņu kā Dieva eņģeli, kā pašu Kristu Jēzu.

Pāvils ar slimību (miesas vājumu) apzīmē bēdas, kuras viņam ir nācies izciest miesā, — šīs bēdas viņam bija kopīgas ar citiem apustuļiem, praviešiem un pārējiem dievbijīgajiem cilvēkiem; tomēr garā apustulis bija stiprs, jo viņā mājoja Kristus spēks, kas arvien valdīja un triumfēja.