Ikvienam slepkavam ir jātiek pakārtam

“Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka.” [Gal.3:13]

Kā gan šie vārdi var tikt attiecināti uz Kristu, kā var sacīt, ka Viņš ir Dieva nolādēts, ja Viņš nav ļaundaris, nedz slepkava, bet ir taisns un svēts Cilvēks? Mums jāraugās, kāds ir bijis Pāvila uzskats un nodoms.

Pāvils savus vārdus ir pamatojis un runā ļoti skaidri. Taču, šeit atkal nepieciešams ievērot atšķirību.

Viņš nesaka, ka Kristus kļuvis par lāstu pats Savā, bet gan mūsu labā; uzsvars šajā teikumā likts tieši uz vārdiem “mūsu labā”, jo Kristus attiecībā uz Viņa paša personu ir nevainīgs, tātad Viņu nedrīkstētu sist krustā. Taču, tā kā – saskaņā ar Bauslību – ikvienam slepkavam ir jātiek pakārtam, tad arī Kristum pēc Mozus Bauslības bija jātiek pakārtam, jo Viņš bija pieņēmis slepkavas un grēcinieka personu, – ne tikai viena, bet visu grēcinieku un slepkavu personas. Mēs esam grēcinieki un slepkavas, tādēļ esam pelnījuši nāvi un mūžīgo pazušanu. Taču Kristus ir uzņēmies visus mūsu grēkus un šo grēku dēļ nomiris pie krusta.

Visi pravieši Garā ir redzējuši, ka Kristus kļūs par vislielāko ļaundari, slepkavu, laulības pārkāpēju, zagli, Dieva aplaupītāju un zaimotāju utt., kuram līdzīga neviena šajā pasaulē nav bijis. Tā kā Viņš ir upuris par visas pasaules grēkiem, Viņš vairs nav nevainīga persona un bez grēka, bet ir grēcinieks, kurš uzņēmies un nes Savā miesā visu cilvēku grēkus – ne tādēļ, ka Viņš pats tos būtu darījis, bet gan tādēļ, ka ir uzņēmies mūsu darītos grēkus, lai varētu gandarīt par tiem ar Savām asinīm.