Ticēt Dieva žēlastībai

Otrais maldu ceļš atmodinātam cilvēkam ir izmisums, jo, kad savos centienos atgriezties un uzlabot savu dzīvi grēks kļūst pārpārēm grēcīgs, cilvēks jūtas arvien ļaunāks un ļaunāks un tam šķiet, ka viņam ir pilnīgi neiespējami ticēt Dieva žēlastībai.

Tad atkal Svētais Gars nāk un pārliecina par “grēku — jo tie netic Man”. Jo cilvēks, lai nožēlojams, arvien vēlas būt pats sev pestītājs — tas nevēlas pagodināt Jēru, kas viņu, pazudušu, glābis.

“Grēku — jo tie netic Man.” Tāpēc Svētajam Garam tevi jāpārliecina, ka ar visu savu pārmērīgo grēcīgumu tu netiec pazudināts, jo tavs grēks ir izpirkts un izdeldēts bet tevi nosoda tikai tas, ka tu neesi pagodinājis Dieva Jēru un kā pazudis grēcinieks kritis sava Pestītāja apskāvienos.

Tu saki: “Es esmu tik šausmīgi grēcīgs, ka nespēju ticēt.” Taču viss ir otrādi: būdams tik šausmīgi grēcīgs, tu nevari atļauties neticēt Kristum, jo kā gan tu citādi izglābsies, ja atraidi Dieva žēlastību un vienīgo upuri par grēku? Padomā dziļāk, kas ir neticība un kam tu esi aicināts ticēt. Tev taču nav jātic pašam sev, savai grēknožēlai un savai dievbijībai, bet gan Kristus izpirkuma upurim.

Cilvēkam, lai tas kļūtu svētīgs, ir jāpaļaujas uz to, kas noticis Kristus nāvē pirms daudziem gadu simtiem, un jāvērš ticība uz Golgātu, nevis uz savu vājo dievbijību vai atgriešanos. Lai cik necienīgs tu būtu, tev jātic un jāpaļaujas, ka Kristus darbs un nopelns tavā labā vienmēr ir tikpat svēts un pilnīgs.

Tu saki: “Es vēl neesmu īsti sagatavojies un vēl neuzdrīkstos pa īstam ticēt.” Atbilde: Kristus nevienam pašam grēciniekam nav sacījis — pagaidām vēl netici un nenāc pie Manis, jo tev labāk jāsagatavojas. Nē! “Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem..” (Jņ.1:12). Turklāt tev arī jāzina, ka tu nevari kļūt labāks, iekams neesi kļuvis ticīgs. Vispirms tādam, kāds esi, tev jāatrod patvērums pie Kristus un jākļūst ticīgam, svētīgam un priecīgam, pat ja esi iestidzis smagos grēkos un nevari no tiem atbrīvoties. Tas ir sākums ceļā uz īstu spēku un svēttapšanu.

Bauslība nevienu nespēj atdzīvināt, bet jūsu spēks lai ir prieks iekš Tā. Kunga! Jo Kristus nepieņem neviena cilvēka svētumu, bet Viņš ir nācis, lai glābtu grēciniekus, nevis taisnos. Tāpēc vislabāk tu esi sagatavots tad, kad, pēc paša domām, esi vissliktāk sagatavots, kad grēks ir “pārpārēm grēcīgs” un kad pats esi neapmierināts ar savu atgriešanos.

“..kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība..” (Rom.5:20). Tā runā Svētie Raksti. Taču, kad grēcinieki vēlas runāt par cienīgumu, Kristus saka: viņi jāpārliecina par grēku, “jo tie netic Man”. Labāk tici Kristum un godā Viņu, lai Viņš glābtu tavu pazudušo dvēseli. Viņš ir izlējis Savas asinis lai Viņam būtu prieks pilnīgi nepelnīti darīt tevi svētīgu.

Kas tev ir iegalvojis, ka Viņš piemeklēs tavus grēkus? Taču citus grēkus Viņš nepiemeklēs kā tikai vienu — ka “tie netic Man”.

Dievam sāp vienīgi tas, ka Viņš nevar darīt tev labu. Pārtrauc reiz bēgt un vairīties! Dievs vēlas, lai cilvēks, kas labprāt saņemtu Viņa žēlastību, to patiešām baudītu un saņemtu. Neskaties no attāluma un nedomā, ka Dievs ir dusmīgs, jo patiesībā Viņš deg pret tevi tādā mīlestība, ka devies tevi meklēt cauri asiņainai nāvei. Vienmēr piemini un paturi prātā Kristus vārdus, ka mūs visus jāpārliecina par “grēku — jo tie netic Man”, jā, patiešām — “tie netic Man”!

Tā mēs nonākam pie patiesības, kuras mums vajadzētu dziedāt un no prieka un laimes gavilēt, ja vien mēs pa īstam to ņemtu pie sirds mēs kļūtu svētlaimīgi un neko citu virs zemes vairs negribētu, kā Viņu slavēt, godāt un ilgoties pēc iespējas drīzāk pieredzēt un izbaudīt Viņa apsolījuma piepildīšanos. Dievs, atdari mums acis!