Dievs ir viens un vienlaikus trīsvienīgs

Kristietība atšķiras no citām reliģijām ar vairākām iezīmēm – ar Dieva vārdu, sakramentiem, Kristus nāvi un augšāmcelšanos, salīdzināšanos ar Dievu, pastaro tiesu un mūžīgo dzīvošanu.

Bet ir vēl viena būtiska atšķirība: kristietības mācība par trīsvienīgo Dievu. Tas nozīmē, ka Dievs ir viens, bet vienlaikus Viņš ir gan Tēvs, gan Dēls, gan Svētais Gars. Tādēļ kristietību reizēm kritizē par politeisma jeb daudzdievības mācīšanu.

Šī iemesla dēļ atsevišķas reliģijas pretendē uz it kā pilnīgāku, “augstāku” statusu, jo tās ir monoteiskas (tām ir tikai viens Dievs). Šī pret kristietību vērstā kritika būtībā ir aplama, jo kristietība vienmēr ir mācījusi, ka ir viens vienīgs Dievs.

Par šo mācību un šo ticību Baznīca ir cīnījusies visos laikos. To apliecināja jau Vecās Derības pravieši: “Klausies, Israēl, tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs!” (5.Moz.6:4). Jaunajā Derībā tas ir jau acīmredzams. Vairākkārt tiek atkārtots un aizvien no jauna apstiprināts, ka “mēs zinām, ka nav neviena elka pasaulē un nav neviena cita Dieva kā viens vienīgs” (1.Kor.8:4). “Tt1 tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi” (Jēk.2:19). Tomēr jau Vecā Derība runā par vienu Dievu kā Tēvu (5.Moz.32:6; Jes.64:8), Dēlu (Jes.63:8) un Svēto Garu (Jes.63:10). Dievs ir viens trīs personās un trīs personas ir vienā Dievā. šī ir mācība un ticība svētajai Trīsvienībai.

Skaidrāko Trīsvienības mācības pierādījumu mēs atrodam Kristības iestādīšanas vārdos un apustuliskās svētības vārdos: “Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība, un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!” (2.Kor.13:13). Kad Jēzus dod saviem mācekļiem pavēli kristīt, tam jānotiek “Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā” (Mt.28:19). Pie kam Jēzus nesaka: “Tēva vārdā, Dēla vārdā, Svētā Gara vārdā”. Viņš lieto apzīmējumu “vārdā” vienreiz, jo tas kopumā attiecas uz vienīgo Dievu.

Savukārt Pāvils savas apustuliskās svētības vārdos (2.Kor.13:14) sniedz kādu citu Trīsvienības mācības pierādījumu. Apbrīnojami, kā tādā īsā formulējumā var ietvert visu to, kas ir izteikts pestīšanas un Trīsvienības mācībās. Tēva mīlestība sevī ietver visu – radīšanu, radītā uzturēšanu un pestīšanu. Kristus žēlastība ir mūsu pestīšanas pamats un cerība. Svētā Gara darbs parādās Baznīcā un mūsu sirdis, lai dāvātu mums sadraudzību ar Tēvu un Dēlu.