Kā īsti zināt, ka glābts tu esi ticībā

Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīgā dzīvība, kas ticat Dieva Dēla vārdam. [1.Jņ.5:12-13]

Vai cilvēks var zināt, ka viņam ir mūžīgā dzīvība? Vai iespējams šo jautājumu noskaidrot?

Daudzi noteikti atbildēs – nē. Turklāt ne mazums cilvēku kristieša pestīšanas pārliecību uzskatīs par augstprātību un iedomību. Viņi teiks: “Tās visas ir tikai jūsmīgas runas. Labāk būsim pazemīgi, cerēsim uz labāko un atstāsim visu Tā Kunga ziņā.”

Citi gan labprāt vēlētos iegūt pestīšanas drošību un pārliecību, tomēr neuzdrošinās ticēt tik svētām, augstām lietām. “Ak, nē, es neesmu cienīgs,” viņi saka, tomēr dziļi sirdī lolo cerību, ka viss beigsies labi.

Vai cilvēks var iegūt īstu pārliecību par savu pestīšanu?

Tieši par to runā Dieva vārds 1.Jāņa vēstulē: “To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīgā dzīvība.”

Pestīšanas pārliecība – tā ir pārliecība, ka Dieva vārds patiešām attiecas uz mani. Tāds cilvēks, kurš ar saviem grēkiem un neveiksmīgajiem pašatpestīšanās mēģinājumiem nāk pie Jēzus, Svētā Gara spēkā drīkst ticēt Dieva vārdam, kas saka: “Kam Dēls ir, tam ir dzīvība.”

Šo apsolījumu ir devis pats Dievs, kas nemelo un neviļ. Un arī es varu saņemt šo apsolījumu, uz to cerēt un paļauties gan dzīvē, gan arī nāvē.

Kad lasām Bībeli – Veco vai Jauno Derību -, mēs nevaram nepamanīt nelokāmo pārliecību un drošību, ar kādu runāja ticīgie vīri un sievas, kas dzīvoja sadraudzībā ar Dievu. Arī baznīcas vēsturē redzam, ka ticības apliecinātāji ar stipru un priecīgu pārliecību sludināja: ticībā Jēzum mēs esam Dieva bērni.

Protams, dzīvē pienāk arī tādi brīži, kad tumši mākoņi aizēno sauli, kārdinājumi satver mūsu sirdi un aptumšo visu mūsu iekšējo būtību. Tad mēs jūtam, ka esam zaudējuši savu pārliecību un mūsu dvēsele sauc uz Dievu no tumšas, tumšas nakts.

Tādos brīžos tev nešaubīgi jāpaļaujas uz to, ka visa tava pestīšana ir ticībā, bet ticība cieši turas pie Dieva vārda, kas sola glābšanu Jēzus Kristus dēļ. Glābts tu esi ticībā, nevis savas nelokāmās pārliecības dēļ.

Drošības un pārliecības sajūta nebūt nav pestīšanas priekšnoteikums. Stipra pārliecība drīzāk ir Svētā Gara auglis ticīgā cilvēkā. Parasti tomēr kristietim ir dota atziņa: ticībā Jēzum es esmu Dieva bērns.

Ja kādreiz arī tavā dzīvē iestājas aptumsums, turies pie Jēzus!

“Kam Dēls ir, tam ir dzīvība.”