Ne priekš garīguma pārpilnajiem

Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. (Mt.5:3)

Kad Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās, mācekļi nāca pie Viņa. “Svētīgi gara nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.” Tie ir pirmie Kalna sprediķa vārdi, un Jēzus tos teica par Saviem mācekļiem.

“Garā nabagi” – tie nebūt nav garā vāji cilvēki, kā daudzi iedomājas. Gara nabagi ir cilvēki, kas jūtas niecīgi, grēcīgi, bezpalīdzīgi, nespējīgi iztikt bez Dieva palīdzības un skaidri apzinās savu stāvokli. Lai kā vēlēdamies, pašu spēkiem tie nespēj pildīt Dieva gribu.

Vai nav neparasti, ka tieši šādus cilvēkus Jēzus sauc par svētīgiem? Tā patiesi ir, un par šiem Jēzus vārdiem ir brīnījušies visu laikmetu cilvēki. Daudzi ir izsmējuši kristietību, sakot, ka tā domāta vientiesīgiem vārguļiem.

Taču kāda ir Jēzus vārdu patiesā jēga un būtība?

Pirmām kārtām šie vārdi nozīmē, ka Debesu valstība nepieder cilvēkiem, kas jūtas garīgi bagāti un pašapmierināti. Ja tu iedomājies, ka Dieva valstībā vari iekļūt tāds, kāds esi – bez atgriešanās un ticības Jēzum -, tad šī valstība tev noteikti nepieder.

Bet par svētīgiem Jēzus sauc tādus cilvēkus, kas piedzīvojuši dzīves postu un samaitātību un visu savu gudrību vērtē kā nožēlojamu niecību.

Kādēļ viņi ir svētīgi? Vai savas nabadzības dēļ?

Nē! Svētīgi viņi ir tādēļ, ka tos apņēmusi Dieva žēlastība un miers. Tie ši mazie, zemie un nabadzīgie saņem visu žēlastības bagātību. Svētīgs ir cilvēks, kam pašam nav nekā un kas saņem Dieva doto bagātību. Tāda ir dievišķā patiesība: mūsu bagātība ir Kungs Jēzus Kristus.

Nāc un saņem šo bagātību – žēlastību Jēzus vārdā!