Vai kristība ir neapšaubāmi vajadzīga, lai izglābtos?
Mūsu Kungs Kristus nav sacījis “Kas netic un nav kristīts”, bet tikai “Kas netic”.
Tātad Viņš norāda, ka vienīgi neticība ved pazušanā un ka pestīšanai vajadzīgā ticība ir iespējama jau pirms kristības: ja tikai kristība netiek nicināta un uzskatīta par nevajadzīgu. Ar tādiem gadījumiem varam saskarties, misijas darbu pildot. Uz tāda paša pamata, pēc Lutera dotā skaidrojuma, var mierināt arī tos, kuru bērns nomiris, pirms viņš ir pagūts kristīt [1.Moz.17:17].
Nevis kristību neiespējamība, bet gan tās nicināšana ved pazušanā.
“Satura rādītājs: ⇑ e-Ticība
⇐ Iepriekš 307. << 308. >> 309. Nākamais ⇒
Kristīgā mācība: __ ⇓ __“

Ieskaties
Kādēļ pievienojam savai lūgšanai vārdus "kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem"?
Kad mēs topam vainīgi pie Dieva Vārda nievāšanas?
Par ko Dievs runā otrajā bauslī?
Neiekāro!
Kādiem vārdiem Ticības apliecība attēlo mūsu Pestītāja paaugstināšanas stāvokļa atsevišķus brīžus?
Ko mēs apliecinām ar Kunga lūgšanas galavārdiem?