Cerīgais festivāls
Noklausies šo e-publikācijuKad e-firziķis pamanīja šo zolīdi ģērbto un frizēto kungu, viņš nodomāja, ka tas būs kāds mahten slavens ģitārists. Bet nu izrādās, draugi, ka šis plaši reklamētais bezmaksas cerīgais koncertpasākums – vispasaules ģitārista tūre – ir noslēdzies, tādēļ e-firziķim atliek vien meditācija par tā pēcgaršu.
e-firziķis ir patiesi patīkami pārsteigts, jo daudz jēgpilnu runu bija un ir dzirdamas. Ir gan par, gan pret. Īsi sakot – pret ir tie, kam nepatīk bezmaksas koncerti, bet par ir tie, kam patīk grēkus nožēlot koncerta laikā.
Laikā, kad zināmi censoņi aprēķinājuši politisko partiju tēriņus uz vienu saeimā tikušo galvu, e-firziķis varētu parēķināt – cik tad izmaksā atgriezt bezdievi?
Tādēļ aicinu jūs, visupirms, ieklausīties kādā sarunā.
Reiz kādam mācītājam atskan telefona zvans. Klausulē kāds prasa: “Cenīgtēvs, no jūsu draudzes kāds dosies uz Debesu valstību?”
Cienīgtēvs nedaudz samulsis atbild: “Visi, es domāju.”
“Tad jums autobusu vajadzēs?” turpina balss.
“Nē, mēs aizbrauksim ar manu vieglo. Cik tad mēs te esam.”
“Bet, no citām draudzēm arī brauks? Varbūt jums uz novadu vienu busu nosūtīt?”
“Par citiem īsti nezinu… Cik tad mēs te esam…”
Kāds iedvesmojošs stāsts, domā e-firziķis. Un tomēr – lai arī cik jūs tur esat – uz Debesīm tā neaizbrauksi. Tāpēc e-firziķis domā un domā par šo vissvarīgāko jautājumu savā dzīvē.
Cik maksā atgriezt bezdievi? Kā to paveikt? Vai jāņem kredīts uz 40 gadiem? Vai smagā darbā jānopelna? Kāpēc mēs ejam uz baznīcu, jautā e-firziķis. Vai lai nonāktu Debesīs, vai tādēļ, ka jau esam tur? Kas mums pietrūkts, lai nonāktu debesīs? Kas man jādara, lai es tiktu pestīts? Un cik tas maksā? Un, kas par to maksās?
Rūpīgam lasītājam e-firziķis pasacīs priekšā, ka tev, mīļais draugs, nekas nav jāmaksā par savu pestīšanu. Tas ir par velti, tāpat kā cerīgais festivāls. Tomēr, tāpat kā par cerīgo kāds [nezināmu iemelsu dēļ] ir visu samaksājis, tāpat par tavu nešķīsto grēcīgo pakaļu kāds ir norēķinājies “ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm,” [1.Pēt.1] “jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” [Jņ.3]
Tāpēc cilvēki netiek attaisnoti Dieva priekšā ar saviem pašu spēkiem, nopelniem vai darbiem, bet viņi bez maksas Kristus dēļ tiek attaisnoti ticībā, kad viņi tic, ka ir pieņemti žēlastībā un ka grēki piedoti Kristus dēļ, kas ar savu nāvi ir gandarījis par mūsu grēkiem. Šādu ticību Dievs pieņem kā taisnību savā priekšā (Rom.3-4).
Lai mēs šo ticību iegūtu, ir iedibināts garīgais amats Evaņģēlija mācīšanai un sakramentu izdalīšanai. Jo caur Vārdu un sakramentiem kā instrumentiem tiek dāvāts Svētais Gars, kas – kur un kad Dievs to grib – rada ticību tajos, kuri uzklausa Evaņģēliju, tas ir, ka Dievs attaisno tos, kas tic, ka viņi žēlastībā tiek pieņemti nevis viņu pašu, bet Kristus nopelna dēļ.
Mēs nosodām anabaptistus un citus, kuri spriež, ka Svētais Gars nāk pie cilvēkiem bez ārējā Vārda starpniecības, caur viņu pašu sagatavošanos un darbiem. [CA.4-5]
Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. Jo Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi. [Rom.5]
Ārvalstu presē raksta, ka “3000 dvēseļu esot pasākuma rezultātā kļuvušas par kristiešiem.”
Diemžēl lielākā daļa no šiem 3000 nav ateisti, kas pievērsušies ticībai, bet cilvēki, kas aizpildīja kartiņas ar visādiem iemesliem: atjaunot ticību, nostiprināties ticībā utt. Tikai daļa no tiem ir patiesi tādi, kuriem līdz tam nebija ar kristietību nekāda kontakta. Mazākā daļa.
Tas viss ir viens liels burbulis. Koncerts un viss.
Pie teiktā varētu vēl piebilst: agrāk šādos līdzīgos pasākumos (piemēram, Skonto hallē, Mežaparkā) piedalījās arī tādi, kuri it kā bija jau agrāk izlēmuši pievienoties kādai (harizmātu) draudzei, bet viņiem ieteica pagaidīt līdz šādam iespaidīgam pasākumam, lai būtu svinīgāk un iespaidīgāk.
F.Grehems izmantoja vietējo draudžu un sektu cilvēkus, lai pieliktu savu “evaņģerlizācijas darbu” sarakstam vēl 3000. Žēl, ka arī LELB bīskapi tika izmantoti, lai “pievērstu dievam arī kādus luterāņu ļaudis”. Cik saprotu, šos vadīja patika būt svarīgo reliģisko līderu pulciņā, kā arī doktrinālā vienaldzība.
wow, cipars kā vasarsvētkos…
Vai Dievs nedāvā ticību ( kur un kad Viņš to grib ) arī caur baptista sludinātu Evaņģēliju?
Sveiki,
Tas gan nenozīmē, ka mēs varam darīt ko un kad mēs gribam.
Ar cieņu,
gviclo
Vai tas nozīmē, ka – ja mēs nevaram, arī Dievs nedrīkst?
Izskatās, ka tajā koncertā tik salasījās jūsmotāji!
Jā, Gerda, īpaši Raimonds Pauls.
Ar cieņu,
gviclo
Kas to zin… :)
tā jau gan, tētis, tā tas ir –
Dievs dāvā ticību kam, kad un kādā veidā Viņš to grib … (var arī caur baptista sludinātu Evaņģēliju) . Ik katrā vietā, kur vien svētie Raksti tiek citēti ir iespējams dzimt ticībai, jo Dievs pats darbojas caur inspirēto vārdu.
Redzi, tas notiek nevis pateicoties sagrozītai kristīgajai mācībai, bet par spīti tai.
Tā nu mēs spriežam, ka jebkurā tādā vietā var būt patiesi Kristum ticošie. Bet!.. jautājums vienmēr ir: – cik ilgi viņi tur paliek. [Redzi, patiesā ticība allaž disonē, jeb nesaskan ar visām citām (daļēji-patiesām, pus-patiesām, it-kā-patiesām utml.) Patiesi ticīgais allaž ir neērts korump-ticībai. Tamdēļ arī jautājums “vai iespējams palikt ortodoksam heterodoksā vidē” allaž ir aktuāls tiem, kuri sevi uzskata par pareizi ticošiem t.i. ortodoksiem.) Remdenība šajās lietās noteikti nebūs pareizais risinājums.]
Bet runājot par šādiem tādiem “Cerīgajiem Festivāliem” un zinot, ka uz tiem pārsvarā iet reliģiozi orientēti cilvēki, tad loģiski, ka atbilstošāks vārds tam, kas tajos notiek ir prozelītisms nevis evaņģelizācija.
Esiet, taču reāli!
bezdievi atgriezt nav vērts. jēdzīgāk būti dievīgo iegriezt bezdievīgumā
tu vari aizvērt muti? es domāju, līdz šim, ka ateisti un antiteisti ir TIKAI inteliģenti cilvēki… ne idioti
diez vai šoreiz ateists pareizi nosauc antiteistu par nezinošu (t.i. idiotees)
no vella skatu punkta, tā tas arī ir:
bezdievi atgriezt nav vērts (jo tas jau tā pat iet pazudināšanā)
jēdzīgāk būtu dievīgo iegriezt bezdievīgumā (caur visādiem tādiem exaltētiem masu “evaņģelizācijas” pasākumiem)
sory