Baznīcu īpašumi

Visupirms vēlos paskaidrot, ka turpmāk reizi nedēļā jūs, mīļie e-baznīcēni, līdzās citām ziņām saņemsit aktuālu informāciju no e-firziķa. Runājot par e-firziķi varu tikai pateikt, ka viņš ir virtuāls personāžs, kurš par sevi nemēdz daudz runāt.

Pirmais vēstījums, kas saņemts no e-firziķa 2007.gada 21.septembra agrā rīta stundā, ir par baznīcu īpašumiem.

Ar smīnu pasaulē runā par baznīcu [t.i. reliģisko organizāciju] īpašumiem, kurus tās dievbijīgi pārvalda, un ar dusmām apspriež baznīcu vēlmi ietekmēt valdību, likumdošanu un nodokļu politiku.

Arī e-firziķis atzīst, ka reizēm ar skaudību ir iekārojis baznīcu īpašumus [pārkāpjot IX bausli], un tos mantkārīgi uzlūkojis [pārkāpjot I bausli]. Tādēļ ir jāpaceļ cepuri to priekšā, kas spēj pārvaldīt īpašumus dievbijīgu nolūku vadīti ķipa Jēzus vārdā, vai tamlīdzīgi.

Tomēr! Tomēr e-firziķis ir sašutis, kad dzird par milzu summām, kuras [arī laikam Jēzus vārdā] dažādu baznīcu vadītāji izlieto ikgadus, kaut arī katrai draudzei jau ir sava vadība un tiesības rīkoties, lemt un kārtot lietas.

Baznīcai sākotnēji nekas nav piederējis, ka vienīgi Dieva vārds, grēku piedošana, Svētā Kristība un Svētais Vakarēdiens. Tā ir īstā manta un bagātība. Un zeme? Zemi tak kāds dievbijīgs valdnieks vai cilvēks senos [un ne tik senos] laikos ir nopircis, piešķīris vai uzdāvinājis draudzes, dievkalpojuma, mācītāja un Dieva vārda uzturēšanai, proti, lai baznīcai būtu vieglāk sniegt patieso mantu un bagātību. Bet kur maita, tur salasās ērgļi.