Kristus īstais amats

“Bet, ja izrādās, ka mēs, kas cenšamies tapt taisnoti iekš Kristus, paši esam grēcinieki, vai tad Kristus kalpo grēkam? Nekādā ziņā ne.” [Gal.2:17]

Ja patiesi ir tā, ka kļūstam attaisnoti Kristū, tad nav iespējams, ka mēs būtu grēcinieki vai iemantotu taisnību ar Bauslības palīdzību.

Vai nu mēs netiekam attaisnoti Kristū vai arī — ar Bauslības palīdzību.

Ja jau Bauslības ievērošana ir nepieciešama attaisnošanai, tā ka tiem, kuri ir attaisnoti Kristū, vēl ir nepieciešama Bauslības attaisnošana, vai arī — ja tam, kurš ir attaisnots Kristū, vēl jātiek attaisnotam arī ar Bauslības palīdzību, tad Kristus nav nekas cits kā Bauslības un grēka kalps. Tad jau tas, kurš ir attaisnots un svēts Kristū, tomēr nav taisns un svēts, bet viņam vēl vajadzīga Bauslības attaisnošana un svētums. Taču mēs pavisam noteikti esam attaisnoti un kļuvuši taisni Kristū.

Evaņģēlija patiesība māca, ka cilvēks tiek attaisnots nevis ar Bauslības palīdzību, bet Kristū. Taču, ja tie, kuri Kristū ir attaisnoti, vēl tiek atzīti par grēciniekiem, tas ir, vēl joprojām ir pakļauti Bauslībai, kā māca viltus apustuli, tātad vēl nav attaisnoti, jo Bauslība viņus apsūdz un pārliecina, ka viņi ir grēcinieki, un prasa darīt Bauslības darbus, lai iemantotu taisnību.

Kristus ir attaisnotājs un pestītājs no grēkiem. Ja es šīs lietas piedēvēju Bauslībai, tad pati Bauslība ir mans attaisnotājs — tā mani atbrīvo no grēkiem, ja daru tās darbus. Tā nu Bauslība man ir Kristus, bet Kristus pilnīgi zaudē savu vārdu, amatu un godu; Viņš man vairs nav nekas vairāk par Bauslības kalpu, kas apsūdz, biedē un atstāj grēcinieku, aizsūta to pie kāda cita, kas viņu varētu attaisnot.

Kristus īstais amats ir tāds, ka Viņš vislaipnākajā veidā uzņem grēciniekus, kurus Bauslība ir sēdinājusi uz apsūdzēto sola, un pasludina, ka viņi ir brīvi no grēkiem, ja tic Evaņģēlijam “Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic” (Rom.10:4). “Viņš ir Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” (Jņ.1:29).