Ko Dieva vārds saka par pēdējo tiesu

Būs tiesas diena, “jo Viņš ir nolicis dienu, kurā Viņš pasauli tiesās caur kādu vīru, ko Viņā izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem” (Ap.d.l7:31). Tā nāks pār mums visiem tad, kad Cilvēka Dēls “sēdēs uz sava godības krēsla. Un visas tautas tiks sapulcētas viņa priekšā” (Mt.25:31-32). Un “visi, kas ir kapos” (Jņ.5:28) celsies augšā un būs pulcināti Viņa priekšā.

Tā būs pēdējā tiesa. Nebūs nevienas citas tiesas pēc tās. Nav nevienas augstākas tiesas, pie kuras mēs varētu vērsties, lai pārsūdzētu lēmumu. Tajā dienā viss pasaules ļaunums tiks iznīcināts. Notiks atšķiršana no Dieva uz mūžīgiem laikiem, un durvis tiks aizvērtas.

Mūs tiesās pēc darbiem, ko esam darījuši. “Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu algu par to, ko miesā būdams darījis, vai labu, vai ļaunu” (2.Kor.5:10). Tāpat ir skaidri rakstīts, ka tiesāti mēs tiksim pēc mūsu ticības Kristum. Ikviens, kas tic, Viņā iegūst mūžīgo dzīvību (Jņ.3:15). Ikviens, kas tic Dēlam, nepazudīs un nenāks tiesā.

Šeit nav nekādu pretrunu. Mūsu darbi ir tādi darbi, kurus mēs darām ticībā. Tie atklāj, vai mēs ticam, vai ne. Dievs sagaida no mums, lai mēs ticētu Viņam un Viņa Dēlam. Kad mēs jautājam, kas mums jādara, lai darītu Dieva darbus, Jēzus atbild: “Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat tam, ko Viņš sūtījis” (Jņ.6:29). Dievs pirmajā bauslī atklāj, ka Viņš grib, lai mēs mīlētu Viņu vairāk par visu citu un uzskatītu tikai Viņu par savu Kungu, cienot un turot svētu Viņa vārdu.

Ne mūsu mīlestība pret Dievu, ne mīlestība pret tuvāko nekad nebūs tāda, lai mēs nevainīgi varētu stāvēt Dieva priekšā tiesas diena. Tādēļ Kristū Dievs ir samaksājis par visiem mūsu grēkiem un darījis mūs ticībā par līdzdalībniekiem gan piedošanā, gan mūžīgajā dzīvē. Vissvarīgākais, lai mēs būtu vienoti ar Kristu, ticot Viņam, un tad sekos labi darbi un dzīve. Noziedznieks pie krusta vairāk nevarēja darīt labus darbus, bet tomēr tika izglābts. Bet tas, kuram būs iespēja kalpot savam tuvākajam, darīs to Kristus dēļ. Viņš daudz nedomās par saviem darbiem un tos neņems sev līdzi tiesas dienā. Viņš būs pārsteigts un satriekts, kad dzirdēs par saviem darbiem. Viņš būs dzīvojis kā nabaga grēcinieks, kas cerējis uz žēlastību Kristus dēļ. Viņš būs dzīvojis Kristū, un tiem, “kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas” (Rom.8:1).