Jēzus – tas ir vārds vai uzvārds?

Reiz es saņēmu vēstuli. Tās autors man norādīja, ka savās apcerēs es bieži lietoju vārdu “Kristus,” bet vārdu “Jēzus” gandrīz nemaz. Viņš apgalvoja: “Ticīgai sirdi tas ir viens un tas pats, ja saka “Kristus,” “Pestītājs” vai “Kungs”. Šie vārdi skan kā vārda “Jēzus” mazvērtīgi surogāti.”

Kādos tad vārdos mums jāsauc Jēzus? Atbildu nekavējoties: Tādos, kā Bībelē.

Bībele Jēzu sauc vairākos vārdos, no kuriem katrs izsaka kaut ko īpašu par Jēzu.

Jēzus.

Tas ir visizplatītākais vārds. Baznīcā mēs dziedam: “Jēzus! Vārds pāri visiem vārdiem.” Tas ir nevis pāri visiem citiem Jēzus vārdiem, bet gan pāri visiem cilvēku vārdiem. Kāpēc tas ir pāri visiem vārdiem? Tāpēc, ka “Jēzus” nozīmē “Glābējs.” “Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem.” [Mt.1:21]

Tomēr nebūt ne visi saucot Jēzu vārdā, atzina Viņu par Glābēju, jo bija plaši izplatīts tajā laikā. Ebreju vārds “Ješua” grieķiski tiek tulkots “Iēsus.” Vārds Jēzus bija arī citiem Pestītāja tautiešiem, piemēram, Ēliēzera dēlam [Lk.3:29], Justam [Kol.4:11], kā arī Jozua Nūna dēlam [Ap.d.7:45; Ebr.4:8]. Šī iemesla dēļ nepieciešams vēl kāds vārds, kas novērstu neskaidrības un nepārprotami izteiktu, ka tiek runāts par apsolīto Mesiju. Tas bija vārds.

Kristus.

Tas nozīmē “Svaidītais” ko apzīmē ebreju vārds “Mesija.” Šis vārds apliecina, ka Jēzus, jaunavas Marijas dēls, ir Vecajā Derībā apsolītais grēku izpircējs, Dieva Dēls.

Reiz Jēzus jautāja saviem mācekļiem: “Ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?” Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” [Mt.16:15-16] Jēzus to atzina par labu un sacīja: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs.” [Mt.16:17] Tāpat svētīgs joprojām ir cilvēks, kas atzinis Jēzu par Kristu, Dieva Dēlu, kurš mūsu glābšanas dēļ kļuvis par cilvēku.

Cilvēka Dēls un Dieva Dēls.

Svēto Rakstu lasītājs ne vienmēr iedziļinās šo vārdu atšķirībā. Bet, kad mēs to darām, mums atklājas Bībeles brīnumainie un neaizsniedzamie dziļumi.

“Cilvēka Dēls” apzīmē Jēzus cilvēcisko dabu, “Dieva Dēls” – dievišķo dabu.

Mēs uzzinām, ka Jēzus asinis ir Dieva Dēla asinis. “Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.” [1.Jņ.1:7] Augsta cena ir samaksāta par mūsu grēkiem. Bet tieši tāpēc tā ir pietiekama. Ar to pietiek tev, pietiek man un arī vislielākajam grēciniekam. Vakarēdiens ar to ir īpaša maltīte, jo tajā mēs saņemam Dieva Dēla miesu un asinis. Ja mēs pazīstam Jēzu kā Dieva Dēlu, mēs nevaram šaubīties par savu glābšanu.

Mums jāatzīst sava niecīgā izpratne, kad domājam par vārdu “Cilvēka Dēls.” Sarunā ar Nikodēmu Jēzus sacīja: “Neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls (, kas mājo Debesīs).” [Jņ.3:13] Vai mēs spējam to saprast? Jēzus kā Cilvēka Dēls sarunājas ar Nikodēmu uz zemes un atrodas Debesīs vienlaicīgi?

Visticamāk, ka nesaprotam. Tas ir ticības jautājums. Tā kā mums ir tik brīnišķīgs Jēzus jeb Glābējs, tad ar prieku un degsmi uzklausīsim Viņu, un ticēsim Viņam, pat, ja nespējam saprast ar savu prātu visu, ko Viņš saka. Jo Viņam taču ir arī vārds “Brīnums.” [Jes.9:5]

Un vēl citos vārds Jēzus ir nosaukts Bībelē. Lietosim tos visus. Katrs no tiem mums atklāj, kādēļ vārds “Jēzus” ir vārds pār visiem vārdiem.