Dievišķās gribas dokumentācija

Kristīgā ideja ir Dieva ceļš pie cilvēkiem un kā tā redzama konkretizācija: krusts. Un te ir punkts, kurā mums patīk galvu kratot pagriezties prom un kristietības.

Krusts kristīgās vēsts centrā ir nostādīts tikai no Pāvila laikiem, Jēzus par to nesacīja neko un tomēr pareizais krusta skaidrojums nav nekas cits kā Jēzus paša Dieva izpratnes visasākais izpaudums, un vienlaikus tas ir vēsturiskais redzamais tēls, kas bija pieņēmis šo Dieva domu.

Dievs nāk pie cilvēkiem, kam nav nekā, vienīgi telpa Dievam, un šis tukšums cilvēkos kristīgajā valodā tiek saukts par ticību.

Tas nozīmē, Jēzū no Nācaretes, savā atklājējā, Dievs pievēršas grēciniekam, Jēzus meklē grēcinieka kopību, seko viņam bezgalīgā mīlestībā, viņš vēlas būt tur, kur cilvēks vairs nav nekas.

Jēzus dzīves jēga ir dokumentēt šo dievišķo gribu attiecībā pret grēcinieku, pret nevērtīgo.

Kur ir Jēzus, tur ir Dieva mīlestība.

Jēzus patiešām mirst izmisumā par savu darbu, par Dievu, bet tieši tas ir viņa vēsts kronējums, ka Dievs cilvēkus mīl tik ļoti, ka viņš ar tiem, un priekš viņiem uzņemas nāvi kā savas mīlestības dokumentāciju.