Man Jezus rados bijis [21]

Ši ir ta goda-diena, No Dieva pati viena,
Ka Dievs pie mums ir nācis Un miesā dzīvot sācis.

Lai vels gan galvu kratijs, Dievs mūsu bēdas skatijs,
Mūs žēlojis no sevis, Mums pestišanu devis.

Ta nāve nāk sievas, No pirmās mātes Ievas;
Caur Mirjamu ir nācis, Kas nāves varu mācis

Dievs cilvēks top patiesi Un pieņem mūsu miesu,
Viņš paliek tas, kas bijis, Un tomēr ar mums mijis.

Ak, ši ir augsta lieta, Pats Dievs nāk mūsu vietā!
To lai mēs liekam ziņā, Un turamies pie viņa.

Mums sacīt būs ar prieku Uz savu radinieku:
Tu Jezu nāci sveicams, Tavs vārds ir mūžam teicams.