Kas mīlestība ir?

“Un ja man nebūtu mīlestības, tad tas viss man nedotu nenieka” (1.Kor.13:3).

Šeit ir izšķirošais vārds, ar ko ienaidā esošais cilvēks atšķiras no iesākuma cilvēkiem: MĪLESTĪBA.

Vai var būt Kristus atziņa, varena ticība Kristum, un arī pārliecība un nodošanās mīlestībai līdz pat nāvei – bez Mīlestības?.. Tas ir tas! Bez Mīlestības viss sabrūk un viss ir atmetams, bet šajā Mīlestībā viss ir vienots un Dievam pieņemams. Kas ir šī MĪLESTĪBA?

Šeit rodas neskaitāmas definīcijas, kuras mīlestības būtību grib saprast kā cilvēcisku izturēšanos, kā apceri, kā nodošanos un upuri, kā sajūtu, kā kaislību, kalpošanu un darbus. Šis viss, bez izņēmumiem, var būt arī bez Mīlestības.

Visu, ko mēs esam raduši saukt par mīlestību, kas dzīvo dvēseles dziļumos un redzamajā darbā, jā, pat tas, kas nāk no dievbijīgas sirds un izpaužas brālīgā kalpošanā tuvākajam, tas viss var būt bez Mīlestības. Un tas nav tāpēc, ka jebkurā cilvēciskajā rīcībā vienmēr ir kāda daļiņa no egoisma, kas pilnībā aptumšo mīlestību, bet gan tāpēc, ka MĪLESTĪBA ir kas pavisam cits nekā šeit ar to tiek saprasts.