Vārds “Dievs”

Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo Dievs to nepamet nesodītu, kas viņa vārdu nelietīgi valkā. [2.Moz.20:7]

Vārds “Dievs” mums nav kāds vispārējs jēdziens, ar kuru mēs varam apzīmēt visu iedomājamo augstāko, svētāko, varenāko, bet “Dievs” ir vārds.

Ja pagāni saka “Dievs”, tas ir kas pavisam cits, nekā ja mēs, uz kuriem Dievs pats ir runājis, sakām “Dievs”. Dievs mums ir mūsu Dievs, Kungs, Dzīvais. “Dievs” ir Viņa vārds un šis vārds ir lielākais svētums, kas mums pieder, jo šajā vārdā nav kaut kas pašizdomāts, bet gan Dievs pats ar visu savu būtību, savā atklāsmē. Ja mēs drīkstam teikt “Dievs”, tad tikai tādēļ, ka Dievs neizmērojamā žēlastībā mums ir ļāvis viņu atzīt.

Ja mēs sakām “Dievs”, tad vienlaikus dzirdam Viņu pašu runājam uz mums, mūs saucot, mierinot un pavēlot, mēs sajūtam, ka Viņš darbojas ar mums radot, tiesājot un atjaunojot. “Mēs pateicamies Tev, Dievs, ka tavs Vārds ir mums tuvu” [Ps.75:2] “Tā Kunga Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts” [Sal.pam.18:10]. Jēdziens “Dievs” nav nekas. Bet vārds “Dievs” ir viss.