Kristus draugu pazīme

Otra raksturīgā Dieva bērnu pazīme ir tā, ko tik skaisti attēlo Jēzus, Pāvils un Jānis, proti, mīlestība uz brāļiem. Visos, kas mīl Jēzu, es redzu savus mīļos brāļus un māsas, un, kas skar viņus, tas skar mani (1.Kor.12:26).

Tāda ir brāļu mīlestības galvenā pazīme. To tālāk lasīsim Pāvila 1. vēstules korintiešiem 13. nodaļā.

Par šo mīlestību Kristus saka: “No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” (Jņ.13:35). Un Jānis saka: “Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu” (1.Jņ.4:7), “Mēs zinām, ka esam no nāves pārgājuši dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus; kas nemīl, paliek nāvē” (1.Jņ.3:14). No tā izriet, ka brāļu mīlestības trūkums nozīmē arī jebkādas garīgas kopības trūkumu, jo tad katrs ir dievbijīgs tikai pats sevī un ticīgo vidū nav saprašanās. Šādam garīgumam ir tumša nokrāsa. Tādēļ brāļu mīlestība ir nozīmīga dievbērnības pazīme.

Vēl viena raksturīga Dieva bērnu pazīme ir tā, ka savās miesas iekārēs tie nekļūst vaļīgi un atbrīvoti, bet allaž paliek Debestēva pārmācībā. Tiklīdz tie sajūtas miesīgi un vairs neklausās Gara balsī, tā tūdaļ tie piedzīvo noskumšanu, kas mudina atgriezties pie Dieva vārdiem. Par šo pazīmi apustulis saka: “Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni” (Ebr.12:8). Un par vīnakoka zariem Tas Kungs saka: “Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu” (Jņ.15:2). Visubeidzot, runājot par zīmēm, ir jāpiebilst, ka brīžiem tās ir skaidrāk redzamas, bet citkārt tās ir aizmiglotas vai tik tikko samanāmas. Vēl vairāk šo tēmu pārrunāsim vēlāk, kad aplūkosim atšķirības, kuras, neraugoties uz visu līdzīgumu, tomēr ir acīmredzamas Dieva bērnu vidū virs zemes. – Kungs, vadi mūs savā gaismā un patiesībā!

Pievēršoties atšķirībām, sākumā īsos vārdos apkoposim visbūtiskākās Dieva bērnu pazīmes: kādā ziņā tie visi ir līdzīgi? No Rakstiem esam secinājuši, ka visus Dieva bērnus virs zemes var atpazīst pēc viņu attiecībām ar pasaules Glābēju. Kam ir Dēls, tam ir Tēvs, un tam ir arī dzīvība (1.Jņ.2:23; 5:12). Dieva bērnus vada Dieva Gars, un tie neiztiek bez Glābēja.

Citiem vārdiem, tie ir Dieva Gara vadīti ļaudis, kam visos iekšējos un ārējos grēkos ir vajadzīgs mierinājums, kuru dāvā Kristus izpirkuma nopelns. Tie nekad nav pietiekami daudz dzirdējuši Evaņģēlija vārdus, jo šie vārdi ir viņu dienišķā maize, viņu dzīves lielākā nepieciešamība, vienalga, vai tā ir vāja un izsalkusi ticība vai arī stipra un stabila ticība. Galvenais un neiztrūkstošais vienmēr paliek Kristus un žēlastība. Jā, tieši Viņš ir galvenā pazīme – Kristus, šī dārgā un skaidrā visu Kristus draugu pazīme.

Mārtiņš Luters saka:

Gluži kā baltais ceļš ir atšķirams pēc gaišās krāsas, tāpat arī kristieši ir atpazīstami pēc Kristus.