Bauslība un Evaņģēlijs

Dievs izvēlas atklāt sevi Kristū un pieņemt mūs grēku piedošanas Evaņģēlija dēļ, nevis likuma ievērošanas dēļ. Un tāpēc jebkura kristieša primārais uzdevums ir pasludināt piedošanas, mierinājuma un cerības Evaņģēliju.

Protams, bieži ir nepieciešams pielietot likumu – tiem, kuri ir pilnīgi pašapmierināti. Bet, kā apstiprina Konkordijas Formula (citējot Luteru), Dieva tiesa caur likumu ir Viņa “svešais darbs”. Tiesa un sodi nav normāls Dieva izturēšanās veids pret mums. Tas ir veids, kā vest mūs līdz vietai, kur Viņš var mums piekļūt. Jo neticamais Evaņģēlija mierinājums var mūs sasniegt vienīgi tad, kad likuma stingrās prasības mūs ir pārliecinājušas, ka nespējam tās izpildīt. Dievs mums var palīdzēt vienīgi tad, kad esam atmetuši cerību sev paši palīdzēt.

Dieva attieksme pret mums ir mīlestība – “sludināt žēlastību, mierināt, atdzīvināt”. Cilvēkiem, kuri ir pilnīgi pārliecināti, ka Dievs viņus soda, te būtu jāgūst mierinājums! Viņiem der atcerēties, ka Dievs iesaistās sev svešajā sodu un dusmu darbā, lai mūs caur bauslību sagatavotu savam īstajam mīlestības, žēlastības un mierinājuma darbam caur Evaņģēliju. Dieva dusmas caur likumu ir vienīgi otra puse Viņa mīlestībai Evaņģēlijā. Tāpēc mēs nedrīkstam sludināt likumu, it kā tas būtu Evaņģēlijs, vai sludināt Evaņģēliju, it kā tas būtu likums!

Bauslība un Evaņģēlijs abi ir nepieciešami. Bet mums jābūt skaidrībā par atšķirību.

Bauslība prasa. Evaņģēlijs dod un liek mums “izstiept rokas un saņemt, kas tiek piedāvāts”.

Bauslība liek mums ņemt vērā savas vajadzības un padara mūs savtīgus. Evaņģēlijs ved mūs projām no sevis un atver mūs Dievam un visām ciešanu pilnās pasaules vajadzībām.

Bauslība liek mums darīt labu sava labuma dēļ. Evaņģēlijs atbrīvo mūs, lai varētu darīt labu citiem.

Bauslība padara Baznīcu par sevi vērstu, klirīgu, pašapmierinātu un nodarbinātu vienīgi ar savu tīrību un savu struktūru un tradīciju saglabāšanu. Evaņģēlijs padara Baznīcu par dinamisku instrumentu Dieva labās gribas izpausmei pasaulē.

Bauslība rada pašapmierinātus farizejus, kas nošķirti no pasaules. Evaņģēlijs rada pazemīgus kalpus pasaulē.

Bauslība nogalina iniciatīvu un iztēli. Evaņģēlijs padara radošus un drosmīgus. Jo Evaņģēlijs saka, ka visa mūsu dzīves jēga nav mūsu, bet gan vienīgi Jēzus rokās!