Jēzus vārdi noslēpumaini kā mīkla

“Un Viņš [Aizstāvis] nāks un liks pasaulei izprast.. taisnību – jo Es aizeimu pie Tēva.” [Jņ.16:8, 10]

Kas tas ir? “Taisnību – jo Es aizeju pie Tēva?” Gars liks pasaulei izprast taisnību, un seko paskaidrojums: “Jo Es aizeju pie Tēva.” Tas izklausās tik noslēpumaini kā mīkla. Tādēļ ir vēl jo svarīgāk, ka pareizi saprotam mūsu Kunga vārdus.

Pat ja iepriekš esmu dzirdējis un izpratis šā teksta skaidrojumu un uzskatu to par izsmeltu, tur joprojām var atrast dziļi apslēptus dārgumus. Man arvien paliek vēlēšanās redzēt Kristus vaigu, kad Viņš saka šos vārdus, un dzirdēt Viņa muti sakām: “Taisnību, jo Es aizeju pie Tēva.”

Ko tas nozīmē? Vai kāds ir jāpārliecina par taisnību? Cik gan tumši un neskaidri ir vārdi, ko Viņš pievieno kā paskaidrojumu: “Es aizeju pie Tēva!” Tomēr šī piebilde visu izskaidro. Ko nozīmē Kristus vārdi, ka Viņš aiziet pie Tēva? Ko gan citu kā Viņa izpirkuma nāvi. Kristus to teica, dodoties pretī ciešanām un atvadoties no mācekļiem, vakarā pirms Viņa izpirkuma nāves.

Tagad ir vieglāk saprast vārdus: “Es aizeju pie Tēva.” Proti, tagad Es eju pildīt Savu misiju, kuras dēļ esmu pasaulē nācis. Tagad Es eju izliet Savas asinis par pasaules grēku piedošanu.

Tanī vakarā, iedibinādams Svēto Vakarēdienu, Viņš sacīja: tās ir Manas asinis, kas izlietas jūsu grēku piedošanai. Ar šīm asinīm Es kā Augstais Priesteris ieeju svētnīcā, kas nav rokām taisīta, – pašās debesīs. Es eju visus cilvēkus samierināt ar Dievu, gādāt “mūžīgu pestīšanu” no grēka lāsta un “mūžīgu taisnību” visiem cilvēkiem. Jā, Es eju, lai viņu dēļ mūžīgi būtu Dieva vaiga priekšā.

Īsi sakot: Es eju piepildīt visu to, kas ir ticis apsolīts no pasaules sākuma. Samīt čūskas galvu, glābt kritušo cilvēku, atjaunot zaudēto taisnības un dievbērnības mantojumu pie Debesu Tēva. Tagad mēs redzam, ka vārdi “taisnība” un “Es aizeju pie Tēva” cieši sader kopā.

Tā ir visas Bībeles galvenā mācība. Jau pravietis Jesaja Vecajā Derībā skaidri teica: “Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam. ..ar savu atziņu mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevi viņu noziegumus” [Jes. 53:6, 11]. Ievēro šos vārdus! Vai tos nesaka pats Tas Kungs? “Viņš nesa daudzu grēkus. Viņš bija ievainots viņu pārkāpumu dēļ. Tādēļ Viņš taisnos daudzus.” Un Daniēla grāmatas 9. nodaļā eņģelis Gabriēls pavēsta, ka tad, kad Kristus tiks nogalināts, visi grēki būs apklāti un pārkāpumi izpirkti, un panākta mūžīga taisnība.

Bet cik vēl daudz spožāk taisnības saule spīd pār Jauno Derību! Apustulis Pāvils saka: “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība” [2.Kor.5:21]. Viņš ir “nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti” [Rom.4:25]. Vai tas atšķiras no Kristus vārdiem: “Taisnību, jo Es aizeimu pie Tēva”?

Visi šie daudzie un vienkāršie Bībeles teksti mums māca to pašu, ko Kristus teica šais īsajos un noslēpumainajos vārdos. Kad nu esam sapratuši šo vārdu nepārprotamo jēgu, tad mums vēl jo būtiskāk ir ieklausīties paša Kristus svinīgi un triumfējoši sacītajos vārdos: “Taisnību, jo Es aizeju pie Tēva.” Es, Es – Es aizeju pie Tēva, un tas nozīmē taisnību visai pasaulei. Tas, ka Es izleju Savas asinis par pasauli un kā Augstais Priesteris eju pie Tēva ar Savām asinīm, – tas viss būs kā jauna un vienreizīga taisnība, kas visiem cilvēkiem derīga Dieva priekšā!

Bet ko nozīmē taisnība? Taisnība nozīmē, ka ikviens ir paveicis to, kas no viņa prasīts. Un Kristus māca, ka pasaule iegūs šo taisnību vienīgi tā, ka Kristus aiziet pie Sava Tēva.

Tāda ir Dieva žēlastības bagātība! Tāds ir Viņa žēlastības un glābšanas padoms! Te mēs redzam, ko mīļais Kungs ir domājis, tai vakarā sacīdams: “Viņu dēļ Es svētījos.” Te noprotam, ka Kristus ir Otrais Ādams. “Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti” [Rom.5:19].

Tā ir pati svarīgākā mācība, ko mēs nekad, nekad nedrīkstam izlaist no acīm: Kristus nostājās mūsu vietā! Viņš tika dots mums ar visu, kas Viņš bija, ko Viņš darīja un cieta virs zemes. Viņš ir mūsu Vidutājs un Galvotājs, mūsu Otrais Ādams, kas nostājās mūsu vietā bauslības un Sava Tēva priekšā. Mūsu vietā Viņš izturēja visus pārbaudījumus. Mūsu vietā Viņš darīja un cieta, kas mums bija jādara un jācieš. Jā, mūsu vietā, it kā mēs paši to būtu darījuši. Tā ir visa Evaņģēlija sirds un dārgums, mūsu lielās un svētās glābšanas noslēpums. To pauž dārgie Kristus vārdi: “Taisnību, jo Es aizeju pie Tēva.”